Un atkal sākas viss no gala - JAUNA NEDĒĻA :D

Hellish
draudzējas ar putnieeeeem, lieeliem un māāziem :D :D :D

Esmu pārskaitusies! Tikko ienāca jaunais priekšnieks un paziņoja, ka man turpmāk jābūt darbā pusstundu agrāk! (e) It kā uz tās pusstundas rēķina, ko man vajadzētu pavadīt pusdienās, bet ko es nedaru! Tiešām tracina, jo tā pusstunda no rītiem tomēr man nozīmē TIK daudz!! (e)

Chrissy, juuu, nezinu vai es ar viņiem draudzējos, bet šie ar mani točna :D

Lai arī vakar biju mazliet rozā, tas neattur mani doties laukā sauļoties (l)

Tikai šoreiz bez portatīvā, jo vakardienas rezultāts rozā krūtis, sārta seja un galīgi balts kakls mani kaut kā ne visai apmierina :-D

Tad nu līdz vēlākam, meitenes :-D

Sveikas sveikas!
Man daudz sakāmā:
#Biju kd, uzrakstīju normāli, neņemot vērā, ka vakar bija jāraksta un jālabo biznesa plāns, nesanāca pamācīties kd.
#Man tāpat kā Kattei bija prieks par atrasto piečuku makā, jo man pirmo reizi ir tā, ka knapi līdz algai var izvilkt.
#Manam kaķim ir interesants paradums - viņa sastrīdas ar mums - rūc, šņāc, kož, skrāpē un aizmūk no istabas, bet pēc minūtēm 5 nāk iekšā murrādama - viņai patīk salīgšana - uzreiz ierāpjas klēpī un murrinās. (l)
Man tāpat kā pārējam - prieks par Hell, un redzi, Tev nav kā pleijerim, viss ok būs :-D
Esmu zaudējusi nedaudz svara - man der bikses, kuras nederēja un kleita, kurā nevarēju iespiesties (l)

Par ģimeni runājot, man tā arī sāpīga tēma. Dzīvoju kopā ar mammu, bet mūsu vienīgās sarunas ir par rēķinu apmaksu :-( Tēvu neesmu redzējusi entos gadus. Izšķīrās, kad man bija 3. Man tikai dikti feina ome, bet satieku reti. Agrāk dzivojām kopā.
Bet man ir drauga ģimene - tētis super mīļš, mamma mammīga - grib nobarot apaļus :-D

Vispār chocoo stāsts likās tik skumīgs...
Par ģimeni...mans tēvs pameta mammu,kad uzzināja,ka viņa gaida mani.Redzēju viņu vienu reizi dzīvē-kad man bija 13 gadi.Tad viņš pēkšņi atcerējās,ka es eksistēju.Tagad viņš jau vairākus gadus ir miris.Neturu uz viņu ļaunu prātu,jo...neko pret viņu nejūtu.Ko es varētu just pret cilvēku,kuru vienu reizi dzīvē redzēju?
Katrā gadījumā man ir superīgākā mamma,superīgākie vecvecāki un mīļums.Tie ir mani vistuvākie cilvēki.

Nu ja par tēviem,tad tēviem.
Manējais aizgāja prom,kad man bija kādi 3g. Alimentus sūtīja, dz.d. un svētkos arī kaut kā apsveica. Lielākais notikums bija,kad uz 10g. jubileju riteni uzdāvināja,krutāko ciemā. :-D :-D :-D
Šobrīd arī apsveicam viens otru svētkos, pag.gadā,rudenī biju aizbraukusi,viņš kā jau gandrīz vienmēr iedzēris, teica,ka viņš mani mīl un savu vienīgo meitu vienmēr aizstāvēs.
Braucu pēc tam uz mājām, autobusā pat asariņa nobira aiz aizkustinājuma.

Ahhh, atbraucu uz brīdi mājās.
Sodien nācās braukt garām Uzvaras parkam, jēziņ, ku daudz vecāka gadagājuma cilvēku, visiem piespraustas tās Svētā Jura lentītes, manīju arī Krievijas karogu šur tur. Tāda sajūta, ka atrados kādā Krievijas apgabalā.

Mums skolā daudzi darbinieki uz turieni ies, mums tepat 5 minūšu gājienā Uzvaras parks. Puķes sapirktas, smuki ancuki mugurā, nu tik būs iešana.
Tur jau 8 no rīta puķu pārdevējas svinīgi rosījās ar narcisītēm :-)

Tā kā man pārējais dzīvē sucks, tad nu atļaušos izteikt komentāru par tēvu tēmu!laikam ģimene ir vienīgais, ar ko dzīvē man tā īsti ir paveicies!Stulbi tā teikt, bet tētis man ir daudz tuvāks par mammu,lai gan mamma arī ir bijusi īsta mamma, bet tētis jau no bērnības man ir bijis visvismīļākais cilvēks uz pasaules!pt bērnībā prasīju, lai pasakas lasa tētis,gulēt liek tētis utt..tapē arī daudzi saka,ka man tik grūti veci atrast, jo meklēju līdzīgu savam foršajam tētim :-D (l)


p.s. Kā man tracina oranžmelnie ļentačkini (e)

Katte bet tas taču forši, ka ja ar večiem neveicas vismaz ar ģimeni ir veicies. Citiem tieši otrādi. Bet ģimene paliks vienmēr, tas vecis var aiziet un tad jūties ka viens pirksts visā pasaulē.

Man nav ko piebilst daudz par savu ģimeni. Ir gājis visādi, joprojām ir abi vecāki. Neteiktu ka visu laiku ir bijis super, bet vidus ceļš ir atrasts.

mhm ;-) tā jau ir!visu bērnību biju riktīgs luteklītis,tapēc tagad esmu tāda princese,kura nezin,ko grib! :-D
Bet nu problēma jau nav tajā, ka man viņu nav, bet problēma ir tur,ka pašai visi apnīk, bet tos, kurus gribu, vairs nevaru dabūt! ;-)

Jēs, mans auklējamais no Kanārijām mājās. (l) (l) (l)

Šodien dikti aktīva diena, nezinu, kas cilvēkiem uznācis, jo nav ne pilnmēness, ne citas dabas kataklizmas :-|

chocoo-man ir tapat ka sakra ar savu gimeni

chocoo-man ir tapat ka sakara ar savu gimeni

Es nelielos, vienkārši tagad brīnos par sevi.
Vai kāda spētu dzīvot ar tēvu vienā mājā, katru dienu satikties, bet vispār nekontaktēties? Bijām viens otram pilnīgi tukša vieta, līdz pēc pusotra gada viņš mani dzimšanas dienā iedomājās apsveikt. Laikam tā nasta bija par lielu priekš viņa. Bet man bija kādi 15 gadi, uzskatīju ka viņš to ir pelnījis un turējos, pēc kāda laika jau tas bija iegājies kā norma, nav man tēva jo neesmu viņam vajadzīga.
Tagad abi esam vecāki, viņš nācis pie prāta, es to tik smagi vairs neuztveru.

Rausi,man družkai šitā bija! :-O brīnos, kā tā var!

iztīriju grīdas, ieliku veļu mazgāties, ko, lai vēl padara, lai visādas sūdainas domas nenāk prātā?? :D