Rausīt, man tieši tāda pati situācija..
Tikai atšķirība tāda, ka es ar savu tēvu esmu kāvusies :-D (nu situ es, viņš tikai stāvēja)
Kādreiz man tas nenormāli sāpēja, bet tagad? Necienu šo cilvēku, nevēlos uzturēt kontaktu ar viņu (nav jau ko uzturēt īstenībā, viņš NEKAD man nav zvanījis, lai pajautātu kā man iet, par finansiālo pusi pat nerunājot).
Un jā, ja viņš turpinās terorizēt mammu, kas man ir mīļākis un saprotošākais cilvēks pasaulē, tad došos rakstīt policijā iesniegumu.. jau esmu sameklējusi visus pantus, ko viņam var piešūt, tikai laika jautājums. Nākamreiz, kad braukšu uz lauku pusi, visu to viņam nolikšu priekšā, lai izvēlās, ko vēlas labāk, domāju, ka viņam grauzīs ne jau tā policija, bet gan tas, ka viss pagasts rādīs uz viņu un viņa mammu (manu omi) ar pirkstiem, viņu it kā nevainojamā reputācija būs sabojāta..
Un visi tie moralizētāji var klukstēt cik grib (kā miesīga meita tā var izrīkoties), man svarīgākais ir tas, lai mana mamma justos pasargāta un īpaša.