Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Vai jūs ticat liktenim?

 
Reitings 68
Reģ: 27.03.2011

He, šī nebūs ne sūdzību, ne prieka diskusija. Vienkārši uzzināju kaut ko tādu, kas mani pārsteidza no matu galiņiem līdz papēžiem. :-O Ir viens puisis, nu jau jauns vīrietis, kurā esmu klusībā iemīlējusies nu jau septiņus gadus. Sākās viss skolā, viņš gāja klasi augstāk par mani. ''Mīlestība'' no pirmā acu skatiena, jau no pirmā septembra, kā viņš atnāca uz savu jauno skolu, mūsējo. Diemžēl, tikai no manas puses, viņš par to tā arī nezināja. Tā nu visus šos septiņus gadus mani joprojām velk pie viņa, lai gan skolā jau labu laiku vairs nemācos. Un tiešām, nesaprotu, kāpēc tā, visu laiku ir licies kā kaut kas ļoti tuvs!

Un tagad pirms dažām dienām, ar mammu pārcilājot bērnības atmiņas, ierunājos par laiku, kad gandrīz trīs gadu vecumā gulējām slimnīcā, Jāņos, man bija stiprs plaušu karsonis, bet, kamēr mamma devās kaut kādās darīšanās, atstāja mani pieskatīšanai citai sievietei, kas tur arī gulēja, ar savu dēlu, manā palātā... Puika, nepilnu gadu vecāks par mani. Uzminiet, kurš tas bija? Man acis kubā, tiešām! Savu mūžu nevarēju iedomāties, ka viņš kādreiz jau dzīvojis manā pilsētā, ka ''pazīstu'' jau no bērnības... Dīvaini. |-)

Tad nu lūk - jūs ticat liktenim? Kādi interesanti atgadījumi jums ir bijuši? :-)

08.05.2011 20:58 |
 
Reitings 68
Reģ: 27.03.2011
(l)
08.05.2011 20:59 |
 
Reitings 59
Reģ: 29.01.2009
jā,es ticu,bet īsti nezinu kādēļ, vienkārši ticu :-)
08.05.2011 21:12 |
 
Reitings 399
Reģ: 29.01.2009
žēl, ka Tu to agrāk, kad gāji skolā, nezināji. būtu iemesls ar to puisi uzsākt sarunu par to, ka esi viņu satikusi agrāk bērnībā, un sadraudzēties :-P

bet vispār, dažkārt pasaule, un kur nu vēl Latvija, ir TIK maziņa, ka mēdz notikt daudz negaidītu tikšanos ;-)
08.05.2011 21:15 |
 
Reitings 399
Reģ: 29.01.2009
žēl, ka Tu to agrāk, kad gāji skolā, nezināji. būtu iemesls ar to puisi uzsākt sarunu par to, ka esi viņu satikusi agrāk bērnībā, un sadraudzēties :-P

bet vispār, dažkārt pasaule, un kur nu vēl Latvija, ir TIK maziņa, ka mēdz notikt daudz negaidītu tikšanos ;-)
08.05.2011 21:15 |
 
Reitings 107
Reģ: 16.03.2009
Jā, es ticu. Ir bijis, ka notiek dažādi interesanti gadījumi, un tad saprotu, ka tas bija liktenīgi :)
08.05.2011 21:16 |
 
Reitings 4718
Reģ: 29.01.2009
Ticu liktenim :-)

Ar to slimnīcu uzjundīji man to, cik ļoti īstenībā es gribētu satikt to puisi ar kuru es gulēju vienā palātā uzreiz pēc piedzimšanas. Viņš piedzima dažas stundas ātrāk par mani. Žēl, ka mamma neatcerās tās sievietes vārdu un uzvārdu!
08.05.2011 21:22 |
 
Reitings 1223
Reģ: 23.04.2010
jā, liktenis ir ļoti aizraujošs un noslēpumains..uz sitiena tagad nevaru neko atcerēties, bet zinu, ka man ir bijuši daudzi gadījumi, kad liktenis man šo to piespēlē.. :-)
08.05.2011 21:24 |
 
Reitings 1245
Reģ: 17.04.2009
Neticu liktenim.
Man liekas,ka tas,kas notiek , ir mūsu darbības rezultāts.
Vienreiz dzirdēju,ka liktenis esot vājo cilvēku attaisnojums.Pati gan tam nepiekrītu pilnībā, taču daļa taisnības tur ir.
08.05.2011 21:26 |
 
Reitings 1223
Reģ: 23.04.2010
āāā nu, piemēram, mans brālēns...bērnībā bieži tikāmies, net tad mūsu vecāki savā starpā baigi sakašķējās un vairāk arī mēs netikāmies(mums bija apmēram 9 vai 10gadi)
Paaugos, 17gados tikos ar vienu puisi. Bija jāiet pie viena viņa drauga uz tusiņu..Kad ierados tur, ieraudzīju savu brālēnu viesu vidū :-) :-) :-) Man pat tagad tirpiņas pārskrien pār kauliem, atceroties....Tas bija forši, tiešām...Esmu pateicīga liktenim par to gājienu :-)
08.05.2011 21:29 |
 
Reitings 800
Reģ: 10.10.2010
Nu man ir divējādas sajūtas attiecībā uz likteni.
1. Reizēm cilvēki saka, ka likteni neizbēgsi u.c. Tad man gribās ticēt, ka likteņa nav. Jo es gribu domāt, ka es pati nosaku savu dzīvi un izvēles.
2. Es vairāk sliecos uz to, ka dzīvē ir ieprogrammēti vairāki uzdevumi, kas jāizdara, bet tas, kā un cik labi, tas paliek manā ziņā. Nesen izlasīju kaut kur, ka cilvēkam 12 gadu ciklā tiek doti 5. pārbaudījumi un 1. izaicinājums. Man ļoti iepatikās tāds skatījums. :-P
08.05.2011 21:32 |
 
Reitings 2739
Reģ: 25.02.2009
Man ir gadījies līdzīgi, tikai ar labu draudzeni. Kad iepazināmies, jau bija sajūta, ka esam redzējušās, un tad bladāc - pirms pāris gadiem bijām sēdējušas blakus lidmašīnā.
bet vsp nezinu, vai ticu liktenim. ja tāds ir - tad kāpēc vieniem tik veiksmīgs, bet citiem atkal pretēji? karma?
08.05.2011 21:36 |
 
Reitings 610
Reģ: 31.07.2010
Es ticu, ka tāds liktenis ir, bet uzskatu, ka to mēs varam neapzināti mainīt, kā arī pats tas var mainīties :)
08.05.2011 21:41 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Es ticu liktenim-vienmer domaju ,ka cilveki satiekas tapec,ka tur ir kads nodoms nakotne utt!
Vienmer atceros ,ka satiku savu draudzeni ,kura tagad dzivo Parize! :-)
08.05.2011 21:46 |
 
Reitings 4129
Reģ: 29.01.2009
Manā dzīvē ir notikušas daudz tādas lietas, kad vienkārši grūti nedomāt, ka tas ir noticis tāpat vien. Bet, iespējams, visi tie dīvainie notikumi ir bijuši tikai nejaušu sakritību rezultāts. :)
08.05.2011 21:47 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Es ticu liktenim-vienmer domaju ,ka cilveki satiekas tapec,ka tur ir kads nodoms nakotne utt!
Vienmer atceros ,ka satiku savu draudzeni ,kura tagad dzivo Parize! :-)
08.05.2011 21:47 |
 
Reitings 1468
Reģ: 04.04.2011
ticu liktenim,bet galīgi negribas ticēt tam,ka liktenis ir plaukstās ierakstīts.
vēl jovairāk tādēļ, ka mana dzīvības līnija izskatās diezgan biedējoša.
08.05.2011 21:51 |
 
Reitings 414
Reģ: 29.01.2009
es ticu liktenim. Es un mana labākā draudzene esam dzimušas ar dažu dienu starpību, mūsu mammas gulēja vienā palātā. Mana mamma neatceras draudzenes mammu(mammai vienkārši tas nebija viegls laiks), draudzenes mamma gan :-) Mēs mācījāmies vienā klasē un laika gaitā kļuvām par labākajām draudznēm. Un pēc skolas beigšanas mūs kaut kas mūs kopā tur,jo diezgan dažādas raksturā un tas laikam liktens :)
Un liktens arī ērta padarīšana uz kuru var norakstīt dažādas neizdošanās:)
08.05.2011 21:57 |
 
Reitings 1705
Reģ: 29.01.2009
Jā, ticu liktenim.
mēs varam perfekti izdomāt savu nākotni, bet liktenis vienalga tajā ieviesīs savas korekcijas, jo katram cilvēkam ir sava misija, jāiziet savas mācības, katrs cilvēks, ko satiekam, lieta, ko uzzinam, bīda pa kaut kādu iepriekš noteiktu taciņu.
Un es nepiekritīšu tiem, kas saka, ka, ja jau liktenis visu ir ierakstījis, tad ir garlaicīgi. Mēs jau nezinām, kas tur ierakstīts :)
08.05.2011 21:59 |
 
Reitings 1257
Reģ: 16.03.2011
Man draudzene ir ar savu puisi piedzimusi vienā dienā, vienā slimnīcā un abu mammas gulēja blakus viena otrai palātā. Vot, redzot ko tādu ticu, ka pastāv liktenis.

:-D
08.05.2011 22:00 |
 
Reitings 1402
Reģ: 17.10.2010
Manuprāt vienīgā loma, ko liktenis nospēlē mūsu dzīvēs ir tas, kādā ģimenē mēs piedzimstam. pārējais gan ir atkarīgs pašā sākumā no vecākiem, vēlāk no pašiem. pat ticīgajiem ir teiciens "sargi sevi PATS, tad Dievs tevi sargās" no zila gaisa nekas nekrīt - ne cilvēki, ne notikumi.
08.05.2011 22:02 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits