Sveikas!
Tā īsi: Man tā riebjas, ka bijušais sajūt, kad man nākamajā dienā ir kaut kas nopietns un svarīgs, tad sāk rakstīt un gandrīz vai terorizē. (e) Katru reizi vēl pastāsta, kādas skaistas, jaunas, slaidas meitenes esot iepazinis, tādas gudras un fiziski ļoti pievilcīgas utt
Zin jau, ka man tas sāp, ka negribu ne par vienu dzirdēt. Lai drāž, ko grib, bet man par to nav jāzina. Bet nēēē... sāk pļurkstēt kaut ko un tad pusē vēl aprauj, tad atkal par vēl kaut ko.... Ahhhh!! (e)
Nesaprotu, kāda iemesla dēļ tā jādara? Es par savu draugu neko viņam pat teikusi neesmu. :D Un viņš nav drāžamā lelle. (t) :D
Nu lūk, šī iemesla dēļ mūždien satraucos un sāk asaras birt, lai gan man ir patiešām vienalga, ja vien nestāsta. Laikam tas fakts, ka grib man ieriebt(?) vai sāpināt(?) ir tas, kas grauž.
Un tagad vairs nezinu vai šovakar braukt mājās, pie drauga, vai palikt mājās, pie radiem. :D
1-ja braucu pie drauga, tad ļoti agrs rīts abiem, lai gan man tikai ap 10 būtu jāceļas. toties jutīšos labāk viņam blakus esot.
2-vientulībā papinkšķēšu par to kretīnu un iešu gulēt viena. Toties rīt varēšu izgulēties, ko šodien nevarēju.
5941
