Eh, dūdas. Tik daudzas te mēdz pačīkstēt, tad nu es ar' :-D '
Lieta tāda, ka vakar, pārlasot vecās sms, dikti sailgojos pēc bijušā. Kaut gan, tā īsti kopā nekad neesam bijuši. Nu jau pāris mēnešus esam tā kā vienkārši draugi ar abpusēju flirtu, bet tālāk tas arī netiek, jo principā mēs esam dikti sarežģītas personības un nekas labs tāpat nesanāktu.. To ļoti labi apzinamies, bet tieši šovakar kaut kā.. iesāpējās sirsniņa. Viņš reiz teica, ka zin, ka nav labākais vīrietis pasaulē, bet viens no kandidātiem noteikti..
Varbūt ir vērts ''uzmest''savus principus un mēģināt kaut ko iepīkstēties..?
Kaut gan taipat laikā ar prātu saprotu, ka man ir tik ļoti grūti ar to cilvēku, abi vienmēr gribam dominēt, biežāk kašķējamies nekā normāli kontaktējamies, bet taipat laikā zinu, ka ja man nakts vidū ko vajadzētu- viņš būtu pirmais, kas būtu blakus. Vienmēr pažēlos, savāks, ja vajadzēs. Un tas pats ir no manas puses, viņa dēļ uz daudz ko esmu gatava.
Āh, tik nesakarīgi. Piedodiet meitenes. (s)
Tikai nezinu paklausīt mirkļa neprātam vai tomēr savākties un, lai paliek viss kā ir?! (l)
1249
