Blānša, saņemies! Atliekot vieglāk un mazāk darbi nekļūs! :-) Man pēc šī mācību gada noslēguma tuvošanās šķiet, ka vairs nekad mūžā neko neatlikšu. (t)
Pastāstīšu jums, kas man šodien skolā gadījās - jau kaut kad rakstīju, ka 6dien vairāk kā 12h mācījos, rakstīju vienu darbu, laalaa. Šodien bija tā diena, kad jāprezentē. Vispār tas bija grupu darbs, bet mana grupas biedrene no angļu valodas saprot tikai pamatfrāze, tādēļ es visu uzņēmos uz sevi. Šodien ieskrienu lekcijā, sākas viss ar to, ka jāprezentē 1. lekcijā, parasti ir otrajā. Prezentētāji bija mēs un vēl viena meitene, pasniedzējs to otru sauc prezentēt, bet viņa prasa, vai nevarot iet otrā. Es domāju - aij, neesam jau 1. klasē, lai strīdētos, kurš iet pirmais. Aizgājām priekšā, pastāstu ievadu, sāk runāt mana grupas biedrene, bet visu lasa no lapām. Pasniedzējs saka, ka grib, lai viņa pastāsta, jo nešaubās par viņas lasītprasmi. Blaa, blaa, beidzās viss ar to, ka viņa vienk aizgāja prom un es tur viena pati paliku visu priekšā, lieki piebilst, ka es tā labi zināju tikai savu runājamo, to, kas viņai jārunā es tikai 6dien pārlasīju. Un tad nu nonākam pie manas dilemmas. Pasniedzējs piedāvā - vai nu es parādu slaidus un man uzreiz uzdod jautājumus vai arī man jāstāsta vienai visa prezentācija. Biju varone un izvēlējos otro. :-D Bet šausmas, man pirmo reizi tā..man ļoti patīk prezentēt, tādēļ vienmēr savu sakāmo sagatavoju, bet te - kā blieziens. Manas sajūtas, tur vienai pašai pēc uzmešanas stāvot, neaprakstāmas. Bet rezultātā neslikts vērtējums. :-P
uij, laikam traki gari sanāca..