Šoreiz pastāstīšu, kas man sevī tracina. Pirmkārt, man šausmīgi tracina tas,ka esmu nelabojama sliņķe, stulbākais tas,ka es tur neko nevaru padarīt. Vienu brīdi varu kalnus gāzt, bet pēc mirkļa jau uznāk p*igisms. Otrkārt, tracina tas, ka puišus izvēlos pēc izskata, šādi ir palaisti garām tik daudz jauku puišu, tikai tapēc, ka man viņi nepatika, jo nav izskatīgi. Te nu es neko nevaru padarīt, jo pirmais, kas nostrāda ir tā prāta daļa, kas atbild par izskatu. Treškārt, man tracina tas, ka tad, kad man iepatīkas kāda dziesma, es to varu atskaņot 50x līdz tā man sāk besīt. Nu šis tā nenopietnāk, bet arī tracina. :D
Tātad meitenes, kas jums sevī tracina? Vai arī man vienīgajai tikai tā? :D