pārdomas... kāpēc tā notiek...

Pavisam vienkarsi - mazohisms. Cilveki ieksiene velas tas "pretrunas", lai ari teoretiski velas "skaisto milu"

tāpēc, ka dzīve viss nenotiek tā, kā gribētos un būtu visērtāk. :)

Ta ir laikam-musos katra varbut ir mazliet no ta mazohisma! :-)

Oiii...es piekrītu par to mazohismu... Tas vienkārši nav interesanti,ka viss tik viegli un spīdoši ;)

Jā, tā dzīvē notiek, lai cik dažkārt kaitinoši tas nebūtu, kad prāts un loģika saka vienu, bet sirds - pavisam ko citu. :-/

Es tevi saprotu, man ir bijusi tādi pati situācija, un es vienkārši neizvēlējos to cilvēku, jo vienkārši to fiziski nespēju, es nevarēju iedomāties, ka ar viņu man būtu intīmas attiecības, es zinu, ka ar viņu man būtu medus maize nevis dzīve, bet es to nevarēju nodarīt ne viņam ne sev, tā būtu traģēdija, ja visu laiku viņam teiktu, ka man sāp galva un rezultātā viņš nesaprata, un tagad esmu viņam ļaunākais ienaidnieks.
Labi, es saprotu es pirmajā reizē viņu piekāsu, bet otrajā teicu, ka varam būt draugi un TIKAI, bet viņš saprata savādāk...

man pēdējā laikā ir tikai tā. nav abpusējo simpātiju. un arī viens no kandidātiem ir tāds, kurš man varētu dot visu, man nekā netrūktu, ja nu vienīgi patiesu jūtu pret viņu...
piekrītu par mazohismu, jo ir arī bijis, ka patīk puisis, bet kad viņš sāk izrādīt simpātijas, tad nez kādēļ zūd interese..

Man ar visiem draugiem ir bijis tā, ka viņi manis dēļ visu, bet es nekad neesmu jutusi to pašu pretī... Protams, jūtos gan vainīga, gan pastāvīgi kaut ko parādā... bet nekas nemainās. Man šķiet, ka, iespējams, vienkārši ir cilvēki, kas mīl un cilvēki, kas tiek mīlēti. :-|

Salome-cik labi pateici!Es zinu atbildi ,par sevi runajot :-P !Noteikti esmu no tam ,kura mil! :-)

ziniet, es pa dzīvi esmu mazohiste - ja man pārāk labi iet, tad man vairs nav interesanti un es pati sev problēmas radu :-)

Arī manā dzīvē ir bijušas attiecības, par ko man ir liels kauns, kurās biju iesaistījusies vairāk prāta vadīta... Tikai toreiz, pirms vairākiem gadiem, es nebiju tik godīga ne pret sevi,ne pret puisi kā Mademoiselle. Esmu simtām reižu domās lūgusi piedošanu šim cilvēkam! ;-) Bet šī pieredze ir darījusi mani gudrāku, vismaz attiecībās pilnīgi noteikti :-)

Man šajā sakarā patīk šis
"Desmit vīrieši gulstas pie sievietes kājām, bet viņa izvēlas vienpadsmito, kurš stāv un skatās uz citu."

Man loti patika tas citats par desmit viriesiem!!!Tiesam labs!! (l)

bet tā arī ir... tas viens noteikti skaties uz citu pusi...
uznācis morālais terors sev iekšēji... rīt būs jauna diena un ceru, ka domas arī citas... nespētu ne viņu, ne sevi tā mocīt...

Hmm es ar dažreiz par to domāju, bet bieži ir tā viņa mīl viņu viņš mīl citu un tā cita mīl atkal citu un tā tālāk. Skumji.

Bet traki ir arī tad, ja tu vnk pēc vienām nelaimīgām attiecībām nespēj vairs nevienam patiesi pieķerties. :-|