The Secret

ja tic,tad taa arii ir.
es nevis graamatu,bet filmu noskatiijos.
iedvesmoja.
daudzi domaa ka tas ir bullshits,bet pat nemeegjina sho teoriju izmeegjinaat,vai arii tic,bet nekaa nedara lietas labaa.... uz savu meerkji ir jaatiecas ;)
un man sanāk ;)

Arī noskatījos filmu. Ticu daļēji.
Bija man viena situācija, kuru biju vizualizējusi, saistīts bija ar kādu personu. Un tad, bija tāds brīdis, kad tas piepildījās arī dzīve. Nezinu, vai tas bija domu spēks vai sakritība, bet jā.. laikam vairāk ticu, nekā neticu! (l)

Tas ir atgremojums par ļoti senu zinātni.
Bet galvenais tiešām ir ticība, tikpat fanātiska kā kristietim pret kristietību, tā vajag ticēt sev un savai idejai. Un mazliet jāpakustina pakaļa.

jā, ticu, jā ir mainījies. paanalizējot visu savu dzīvi, varu tikai nospriest, ka viss kas ar mani ir noticis, ir manas attieksmes rezultāts. protams, ne pilnīgi viss, taču lielās lietas dzīvē tik tiešām ir nākušas līdz ar domāšanu. :)
bet nepiekrītu, ka ir slimīgi par to, ko vēlies visu laiku jādomā. vnk galvenais nedomāt slikto. un ja kko patiešām vēlēsies tā brīvi, bet no sirds, tad tas piepildīsies. nav līdz nelabumam par to jādomā. protams, labas ir visas tās kolāžas, kas visu laiku acu priekšā, tad tas ieiet tādā kā zemapziņā.

Šaja sakarā nāk prātā šis raksts - http://www.sievietespasaule.lv/2012_pasaules_gals_versijas_viedokli (ezotēriķa skaidrojums par pasaules "galu"). Diezgan ticami, jo vairāk un vairāk cilvēku pievēršas zināšanām kā pozitīvā domāšana un arī reāli tās pielieto, uzņemoties atbildību par savu dzīvi. Lēnām gatavojamies jaunai dimensijai. ;-) Un, kas nav gatavi, iet bojā tragiskās katastrofās - dabiskā atlase.

Neticu.
Zinu grāmatā aprakstīto teoriju,esmu pati izmēģinājusi pozitīvo domāšanu,paralēlu darbošanos,vizualizēšanu un visu pārējo.Toreiz,kad mēģināju-atmetu visu savu skepsi,nedomāju paralēli,ka neticu.Vārdu sakot-ieliku visu sevi tajā.Resultātā gada laikā nemainījās pilnīgi nekas.Bija pat brīdis,kad viss kļuva vēl sliktāk,nekā tad,kad par to nedomāju un dzīvoju skeptiski.
Tāpēc atmetu un atgriezos pie saviem vecajiem uzskatiem.Tas ir tīri personiski.Ja kādam strādā-burvīgi.Man tas ir noiets posms pie kura atgriezties netaisos.

Lietus lase-loti interesati pateici!Tiesi ta-nekas neaizies boja-bus vienkarsi citadi! :-)
Man loti palidz-veltos dabut vel citas gramatas par so temu.Saprotu vairak un vairak ,ka tikia ar izlasisanu nepietiek-noteikti jadarbojas pec teikta!Man loti patika ,ka pareiza domasana -rikosanas naudas lietas ,man loti palidz! :-)

tikai nesen sāku lasīt to grāmatu.. un tad sapratu ka patiesībā es jau ļoti sen domāju pēc sikreta!! it sevišķi par vizualizēšanu, tas tiešām uz mani darbojās!
bet galvenais, pašai sev ir jātic, ir jātic tam, ko domā :-)

tur viss ir aprakstiits tik sekli un tik nekonkrēti. es manšķeit vienreiz jau to rakstiju, bet iesaku Džozefa Mērfija- Tavs zemapziņas spēks un šīs grāmatas iesapid'\a tika arii radiita Pētera Kummera- nekas nav neiespējams. man mainās dziive. uh kā mainās.

Heartkiller, varbūt tu nemanīji sīkās pārmaiņas, kas pāraugtu lielākās, nepateici "paldies" visumam u.taml.

Es ticu. Un mans vēlmju aplis, ko es sastādīju nu ir piepildījies. Jātaisa jauns! :-D

Nepateica paldies visumam - ziniet, izklausās pēc kaut kādas kaktu reliģijas. Kam man pateikties, ja es pati savām rokām strādāju un savām rokām visu daru? tas, ka dzīve piespēlē zināmas atlaides, ir tikai likumsakarība.

Ja par to paldies, tas tiesam loti interesanti!!!Es vienmer pasaku paldies -vienmer! :-)
Nupat vel iznaca loti interesanti,ka dabuju sava ipasuma kaut ko loti mana gaume ,un par tiesam smiekligu cenu!!!Es pateicu paldies "tai energijai ,kas augsa"neskaitamas reizes! (l) (l)

man vienalga, ka kaktu reliģija :D Man darbojas, es tā daru. Ja vajadzētu es arī ar mēnesi varētu runāt.
Es vnk ticu, ka ir kaut kas augstāks. Manā gadījumā tas ir bezgalīgais visums.

irreplaceable ,tur jau tā lieta-nebija pilnīgi nekādu mazo pārmaiņu,vidējo,vai lielo tajā virzienā,kas bija nosprausts.Es tiešām ieliku tajā sevi vusu,sekoju priekšrakstiem tiešām no sirds,nevis kkā mehāniski,bet...rezultātā man nebija par ko teikt paldies,jo lai ko es darītu-tam nesekoja nekāds rezultāts,ne milimetrs vajadzīgajā virzienā.Beigās vienīgi atjēdzos,ka viss ir kļuvis vēl daudz,daudz sliktāk nekā pirms to visu biju sākusi.Par to es neuzskatīju,ka man būtu jāsaka paldies.Tajā brīdī es paskatījos beidzot uz visu reāli un atmetu šo lietu,lai glābtu to,kas vēl palicis no manas dzīves.Es to šobrīd uzskatu par zemē nomestu gadu,kura laikā dzīvojot normāli es,iespējams,kko būtu sasniegusi.
Tāpēc es saku-burvīgi,ja kādam tas strādā.Es,personīgi,savu mācību no tā esmu guvusi un vairs pie šīs lietas neatgriezīšos.

man vienmēr tā automātiski sanāk pateikties, ja ir noticis kas tāds, ko es esmu ļoti vēlējusies. :)

Man parasti viss notiek ar piecu gadu novēlošanos. Kaut kad pat bija precīzs piemērs.. Īsti vairs neatceros, bet dabuju mantu, ko pirms gadiem pieciem gribēju, kad vēl biju gatavais bērns. Protams, pilna sarkasmā pateicu Paldies par kūkām. Tas bija tik smieklīgi, it kā es tagad sava vecuma turētu rokas Fērbiju, ko es tik ļoti vēlējos 10 gadu vecumā. Iespējams, ka uz mani arī neiedarbojas.

hmmm katram redz savādāk tas izpaužas/neizpaužas. Smalka padarīšana.

Ja iet runa par pirkumiem ,tad tas parasti notiek tiesi mana veikalina-meklejot kaut ko tadu...Aizbraukt uz lielo Ross-tas notiek loti vienkarsi eej un ec kada laicina jau noperc to ko kads no maniem radiniem ir velejies-tur ta paldies teiksana nav!
Es vienmer pasaku paldies visumam par dargumiem,kas nonak man kolekcija-tas lietas ,kuras panemot roka izsauc tadu reakciju-materials ,modelis,elegance, vienkarsiba un atkal vienmer domaju,ka esmu nopelnijusi to starpibu-mana skaista Giorgio Armani kleitina tikai par paris $!!!Esmu gatava lielam pasakumam! (l)

...plus viens infatuation. Ipasi par to `ferbiju´ , same here haha.