pēdējā laikā tik par to aizdomājos, kad esam kopā ar draugu, dažreiz pat tik asi varu ko pateikt vai tik ātri apvainoties, izvairīties, bet kā viņa nav blakus, tā pilnīgi mirkstu un grimstu skumjās ..
kādēļ tā notiek, kad tikai viņa nav blakus, saprotu kā viņu dievinu un cik ļoti bez viņa nespēju, taču esot kopā tā dažreiz varu sāpināt..? vai tas liecina par to, ka attiecības jūk?