Pēdējā laikā jūtu, ka sāku attālināties no sava drauga.
Mums bija ļoti mīļas attiecības, kopā esam 7 mēnešus, joprojām siltums atceroties to jaukāko :%27-( , taču pēdējais mēnesis vieš pārdomas.
Viņam šajā dzīvē ir svarīga lieta ko viņš vēlas paveikt, es priecājos par viņa apņēmību, sniedzu atbalstu, palīdzu ja iespējams, taču tagad es jūtu vilšanos.
Pēdējā laikā viņš par mani vairs neliekas ne zinis, ja vien es pati neizrādu iniciatīvu, mums sarunata tikšanās, gaidu ziņu, bet pulkstens skrien un nesagaidu.
Un viņam ir tā lieta, kas jāizdara, viņš tajā ir tā iekšā, ka jūtu ka es viņa dzīvē vairs neieņemu svarīgu pozīciju, patiesībā jūtos, ka es būtu no tās izsviesta.
Es no sirds ar viņu runāju, ka nespēju vairs tā, bet viņš tikai klusē un saka, ka viss būs labi.
Nezinu ko darīt vairs, man ir mokas, sap sirds, raudu jo man viņa pietrūkst, varbūt ne tik ļoti fiziski kā emocionāli, jo mēs tikpat kā vairs nerunājam, nesazinamies, šķiet ka sakari kļūst arvien vājāki un vājāki...
Es tikai nevaru saņemties pateikt sev, ka tur nekas nesanāks. :%27-(
Ka esmu tā sieviete, kas vēlas uzmanību, ka vēlas rūpes, telefona zvanu, interesi.
Tagad asaras birst un domāju, ka man ar viņu jāsatiekas, ko man viņam teikt, man sajūta, ka viņš jūt manā balsī to cik drūma esmu. Paskatos uz sevi spogulī vairs nejūtos skaista, jo esmu nomākta. :-(
Es ļoti priecāšos par katru jūsu padomu, lai gan zinu, ka pieņemt lēmumu varu es tikai pati.
2241
