Sveikas, mīļās dāmas :-) Uzklausiet, mazliet palīdzat ar padomu un noteikti mācieties no manām kļūdām...
Pirms pāris nedēļām parastā darba dienas vakarā ar mani notika smags negadījums - nokļuvu smagā stāvoklī slimnīcā. [parasti man likās, ka tādas lietas notiek tikai ar citiem cilvēkiem. Nekad ne ar mani vai man tuvajiem.] Vēl tagad tikai atkopjos... Ieguvu lielas rētas uz kājām un vēdera.
Pēc šī diezgan smagā posma manā dzīvē esmu sapratusi, ka nekad ne par ko nesūdzēšos savā dzīvē.
Pirms negadījuma kaut kā ļoti ņēmu pie sirds to, ka esmu pieņēmusies mazliet svarā, lamājos uz sevi un savu ķermeni, [lai gan pati vien biju vainīga] Tagad saprotu, ka tā bija milzīga mana kļūda!Nekad vairs neveltīšu sliktus vārdus vai pat domas par sevi vai kā šajā gadījumā - par savu ķermeni. NEKAD!!! Tagad man būs visu mūžu jāskatās uz savām rētām un jāatceras šis stulbais atgadījums, kas varēja nenotikt. Nevarēšu vairs valkāt īsas kleitas vai svārkus par bikini nerunājot. Un nemaz nezinu, kā lai emocionāli saņemos tam, ka mans mīļotais drīz būs mājās pēc gandrīz gada prombūšanas un es būšu ar šīm rētām... Pašas saprotat, ka gribas savam vīrietim būt vislabākajai un skaistākajai, bet tagad... man būs kauns pat izģērbties. Ko lai daru? Man bail, ka viņš vairs nespēs uz mani skatīties kā uz skaistu sievieti...
Meitenes, lūdzu novērtējiet sevi ar visiem saviem mīnusiem, lolojiet un mīliet sevi, lai kādas Jūs būtu... Jo, ticiet man, var pienākt brīdis, kad jau būs par vēlu.
Es zinu, ka beigu beigās viss būs labi un spēšu dzīvot atkal gan fiziski, gan emocionāli pilnvērtigu dzīvi, tik pašreiz jātiek galā ar esošo situāciju un jāpieņem, ka ir tā, kā ir! Bet esmu guvusi milzu mācību savā dzīvē. Es zinu, ka nav pasaules gals, jo smaids un sirds man ir vēl vietā, bet diemžēl vairs īsti laimīga no sirds kā sieviete nespēšu būt.
Lūdzu no mana stāsta paņemiet sev to labāko un baudiet dzīvi, novērtējiet to, kas Jums dzīvē dots :-)
1475
