kā lai saņemas? ;(

Ai, man ar visu laiku ar to ir jācīnās - ka jādara dafiga lietas, bet neko negribas un īsti laika arī nav. Padomā par to cik labi būs, kad visu to nodosi :)

Par pārmaiņām - tas atkarīgs kādām pārmaiņām jāsaņemas.

Es piemēram esmu slinka bet tā kā šodien esmu slima un nevaru iet ne uz skolu, ne darbu, tad nu sēžu mājās, ēdu medu un daru skolas darbu. Paralēli protams sērfoju netā, bet daru :) Jo zinu ka tad būs akmens no kakla nost :D

Man atkal ir tā,ka es visu mēģinu maksimāli izdarīt,lai gan termiņš ir pēc ilgāka laika,jo apzinos,ka pēc tam,kad citi stresos,darīsies un mocīsies,man būs laiks sev - varēšu atpūsties un ne par ko nedomāt :-)

Man taspats - pilnīgi pretīgi no sevis :)

Drusciņ palīdz daramo darbu saraksts dienai, tad vismaz pusi no saraksta izpildu...

Mana motivācija ir vēlamais rezultāts.

Runājot par pārmaiņām, neesmu pārmaiņu cilvēks un man patīk rutīna. Lielas pārmaiņas man saistās ar pārdzīvojumiem, stresu, un es labāk no tām izvairos.

Skatos pēdējā laikā šādu cilvēku ar motivācijas trūkumu paliek aizvien vairāk, tajā skaitā arī es.

Negribu nekur iet, tik gulēt un gulēt.. Pakaļu pacelt no vietas nevaru...ar to mokos jau kopš rudens. Ik pa laikam saņemos un tad atkal nokrītu kur iepriekš. (s)

Ledeniite_ es arī tā gribētu..zinu daudzas, kas tā dara..
vidusskolā arī es visu darīju ātrāk nekā vajag, bet tgd vnk neko negribas.. :(

Ja vispār nekādīgi nevaru saņemties- paņemu visu dienu brīvu, visu atlieku. Vienkārši atpūšos, ne par ko nedomājot un neuztraucoties, bet paturot prātā, ka, tā kā ņemu brīvdienu, tad nākamajā dienā divtik cītīgi strādāšu. Nu tā kaut kā cenšos sevi pierunāt. :)
Bet tas neattiecas uz visām dzīves jomām.

saki, lūdzu, ko Tu dari tajā laika posmā, kamēr slinko un nepildi savus svarīgos darbus un pienākumus ?

bāba- man tā ir kopš iestājos augstskolā..
vnk kkāds pofigs uz visu..
darbi tiek rakstīti pēdējās dienās vai pat naktīs..dažreiz pat raudāt gribas, kā var visu atlikt uz pēdējo brīdi.. bet kamēr tas pēdējais brīdis nav pienācis, vnk sēžu un neko nedaru..dusma uz sevis.. (e)

Es jau nedēļu esmu paņēmusi brīvu, bet tagad vēl grūtāk ir atgriezties pie darāmajiem darbiem.

Brīnums,ka saņēmos autoskolas teorijas eksāmenam..

Gabs- dari visus citus darbus[kārtoju māju, mazgāju, gatavoju,palīdzu mazajam brālim, visu iespējamo, lai tikai nebūtu jādara skolas darbi..tiem es vnk nevaru pieķerties..] Kāpēc tā jautā?

Gabs, vienmēr jau var atrast ko darīt, lai tik nav jādara darāmie darbi..

Man arī ir motivācijas trūkums atsevišķu lietu veikšanai! Es zinu konkrētus iemeslus tam, bet mainīt neko tur nevaru!
Par pārmaiņām- kad pienāks laiks, tad arī gribēsies ko mainīt. Agrāk vai vēlāk apniks ierastais. Man vienkārši sāka nepatikt tas, kāda biju kļuvusi- iesūnojusi savā garlaicīgajā dzīvē. Tad nu saņēmos un sāku lietas uztvert un darīt citādi. Un zini, dzīve izskatās daudz krāsaināka! :-)

nu tad jau neesi nemaz tik slinka.. es jau padomāju, ka Tu tajā brīdī guli, kasi pieri un stumj kuņģi visu nevajadzīgo :D bet Tu dari, vienīgi kaut ko citu :-D un tur jau tā problēma, ka Tu labprāt darbi visu citu, tikai ne mācības.
Es pati šobrīd nemācos, bet darbā man arī tā ir..ir konkrēti datumi kad jāiesniedz atskaites, un laiks ir pietiekoši, bet man patīk vilcināties un tad pēdējās dienās ātri saraut, pastresot un izjust to spriedzi.. Kad viss padarīts, tad prieks neviltots 8-)

Norija, hehe, man šitā ar prakses atskaiti, vienmēr iepriekšējā dienā pirms konkrēta daļa jānodod, cik atceros pēdējo tādu nervu kaitinošo reizi bija, kad no rīta līdz 7iem vakarā rakstīju i tuvu ne līdz beigām. tad vēl līdz pus 1iem un no rīta pus h. tad toč gribējās raudāt un izjaukt kompi :D
tagad man atkal ir jāraksta prakses atskaite, jāizdomā reklāmas kampaņa, jāizplāno un vēl šis tas. bet nekā negribas. es ik pa laikam kaut ko padaru, izvedu suni, atkal padaru. :)

Gabs- tad jau būtu pavisam briesmīgi.. :D
p.s. par to kuņģi sasmējos..dažreiz ap pusnakti mēdz gadīties arī tā :D
Un tas jau ir trakākais, ka nedaru to, kas jādara, bet kko citu.. :-/

man līdzīgi, varu kaut vai 5x dienā māju izberzt, bet skolas darbiem grūti saņemties, jo vienmēr taču ir "kas svarīgāks". Nesen uzrakstīju vienu lielu darbu, par to tā priecājos, ka zini, tagad pat gribas nākamos piebeigt..un vasara nav aiz kalniem, negribu vasaru pavadīt mācoties. :-)

es slinkoju lidz bridim kad saprotu-viss. ta vairs nevar. tu tak neko dzive nesasniegsi, ja sita uzvedisies! tad nu gan es norauju un atkal kadu laicinu atslabstu.

parmainas dzive. man tiesi ir ar vizualo. vairak piedomaju, censos vairs neizlekt no gultas pedeja bridi, bet piecelties laicigak, lai ta pa smuko var iziet. nu kam gan citam man puceties,ja ne vien prieks sievietem(lai izskatitos labak par citam) :-D

ar mani ir tā, ka vienu laika periodu esmu traki aktiva, visu daru, macos, visur piedalos, bet tam seko otrs posms - slinkums, kad es nedaru NEKO. pavero, varbut ar Tevi ir lidzigi untad ir jasabalansee aktivitates ;-)

Vislabākais ir iemācīties kļūt atkarīgam no sajūtas kas ir pēc labi padarīta darba. Es šogad jau esmu paspējusi izdarīt tik daudz lietu, kam agrāk nevarēju saņemties un sajūtas ir patīkamas, jo lepojos ar sevi. Ja dara darbu tikai pienākuma pēc, vai tāpēc, ka citiem vajag, tad nekad arī īsti nesaņemsies kaut ko pasākt. Rainis ir teicis: pastāvēs kas pārmainīsies - tas ir mans šī brīža moto un man sanāk :)