Dzives jega?

dzīves jēga, manā skatījumā ir dzīvot ņemt visu ko dod un izmantot. Taču pati esmu par to aizmirsusi un dzīvoju priekš citiem nevis sev, rīkojos viņu interesēs..bet lēnām cenšos virzīties un rīkoties savās interesēs, proti izlemt pati un rēķināties tikai ar sevi..

Ja netici ne Dievam, ne reinkarnacijam, ne citam tamlidzigam, tad vari vien jegu saskatit baudaa! Kas ari nemaz nav slikti. :)

priekš manis dzīves jēga ir sevis piepildīšana, maksimāli daudz visa skaistā un interesantā paņemšana no dzīves. savu sapņu piepildīšana. kopumā ņemot, mana dzīves jēga pavisam vienkārši ir būt laimīgai. un pēc iespējas mazāk būt no kāda atkarīgai, jo dzīvojam jau tikai sev. un, protams, vistuvākajiem. :)

Es ņemu, piedalos visur tur, kur vēlos, kur man piedāvā, ko dod. Cenšos tā riktīgi dzīvot sev. Tā man tāda pēdējā laika apskaidrība. Vēlos dzīvi izdzīvot tā, kā vēlos. Un tā kā tas līdz galam, protams, nav iespējams, es daru, ko varu un mēģinu priecāties un izbaudīt katru minūti. Pēdējās nedēļas laikā es šito visu sadomāju, jo uznāca tādas pārdomas par dzīvi, sevi, cilvēkiem, utt. Tu jau pati raksti, ka pēc dzīves viss aiziet nebūtībā. Tā kā es nezinu, kas pēc šīs dzīves seko, es to cenšos izdzīvot pēc iespējas labāk, tā kā es to vēlos. Izbaudīt, iemācīties un darīt visu, kas man tiek dots un piedāvāts. :-)

Piekritīšu kaķim, tāda ir manas dzīves jēga pašreiz - gūt baudu un baudījumu.

-kur ir dzīves jēga?
-paskaties somā vēl vienai jābūt!

:-D :-D :-D

Dzīves jēga ir dzīvot :)

Man sodien ari pardomu diena-teicu viram ,ka laikam vairs negribu stradat |-) !Jutos loti nogurusi pedeja laika!Man jau ilgi ir tada sajuta,ka mana dzives jega ir visu laiku rupeties par citiem...Es ari esmu par to ,ka jasak vairak domat tiesi par sevi!Paldies dievam ,ticu nakosai dzivei! (l) (l) (l)

Nu kā jau minēja-reinkarnācija.
Es ticu,tā kā neuzskatu,ka pēc nāves viss tā vienkārši pazudīs.
Dzīves jēga pirms reinkarnācijas būtu pilnā harmonīja ar sevi un apkārtējiem.

pēc visiem dabas likumiem - dzīves jēga ir vairoties. gribiet vai nē, bet dabā tā iekārtots :D bez tā katrs sev vēl var kādu jēgu atrast, bet to tik saprot tad, kad jau par vēlu, manuprāt.

Dzīves jēga- atrast to, kas sniedz gandarījumu un būt laimīgam.

Nezinu īsti, kāda ir dzīves jēga, bet esmu sapratusi sakarību - jo ilgāk es dzīvoju, jo labāk es iepazīstu sevi, iemīlu sevi, atrodu to, kas MAN padodās un patīk, kur gūstu piepildījumu, vairāk saprotu, iemācos... Sanāk, ka dzīve ir tāda kā augšana, arvien baudpilnāka.. vismaz man. Tāpēc man ir ļoti interesanti dzīvot, domājot - kā diez būs tālāk? :)

Sauja saujina
Tas tomer butu vairak dzivniekiem ta ka. Mes atskiramies no viniem. Nu, vismaz es. :D

Kaķi, patiesībā, jau pats pamata dzinulis, no kā izriet gandrīz visas cilvēka izvēles un darbības, ir sugas turpināšana. Tur pašā, pašā pamata dziļumā, kkur zemapziņā, tas viss process apstrādājas. Protams, te var diskutēt, bet cik esmu lasījusi, klausījusies, skatījusies - tie paši dzīvnieki vien esam. Es gan ceru, ka kāds man totāli pierādīs brutāli pretējo, savādāk man šitā doma pārāk skumīga liekas :D

Dzīves jēga sev esmu es pati, mana labsajūta un tad viss pārējais.

Man uzreiz šis prātā-
http://www.youtube.com/watch?v=Ep7FqElvF2I

Sauja saujina
Nu kaut vai tas, ka cilveki parsvara visi rada bernus, bet ne tuvu nejutas piepilditi un ka ta tiesam butu vinu dzives jega. :)
Religija, reinkarnacija jega skaidri saprotama - ta sniedz lielu mierinajumu, izpratni par so dzivi un stabilitates izjutu, pat laimi, ja tam isti tic.
Vai to pasu sniedz vairosanas? Domaju, ka ne. Vismaz ne man.

dzīves jēga - to spēj uzzināt cilvēks, kas nogājis savu dzīves ceļu un, atskatoties, spēj noformulēt, kas bijis! Galvenais ir vadīt savu dzīvi, ar savu raksturu, jo līdzināties, kam citam, pazaudējot personību, tu automātiski zaudē jebkādu jēgu dzīvot!


vēl varu piebilst, ka ticība piešķir dzīvei jēgu.! Nespētu iedomāties sevi bez Dieva savā sirdī...

Man sāk šķist, ka šobrīd es savu dzīves jēgu esmu kkur pazaudējusi dēļ viena cilvēka!Tik ļoti pārdzīvoju un koncentrējos uz to, ka viss apkārtējais šķiet pilnīgi mazsvarīgs!Aizbraucu svētkos pie ģimenes!Un ko viņi dabūja no manis? Mūžīgi sagruzītu seju un izspiestas atbildes uz jautājumiem, jo labprātāk es būtu gājusi kaktā bimbāt!
Tas pats arī darbā- taisu sūdus vienus pēc otriem, jo vienkārši domas ir citur..kā es sev tāda riebjos!nekad tāda ņuņņa neesmu bijusi!7dien mani draugs viens par šito lamāja, ka es tak esot tik forša meitene un bla, bla...bļin, nu bet esmu tā iemīlējusies, ka šausmas..Un es negribu, lai mana dzīves jēga ir tikai un vienīgi vīrieši, bet, kamdēļ dēļ viņiem sievietes mēdz sevi pazaudēt un aizmirst?lai cik stipras arī pašas būtu :-/

Darīt visu tā lai justos laimīga, piepildīta.