kā paziņot par gaidāmo bērniņu?

Vienīgā +++

es arī piekrītu Vienīgajai

Luīzeluīze, ironija vietā. ;-)
Tikai dīvaini, kur viss tas perfektums ir ikdienā, jo ja visām viss būtu tā, tad pasaule sen būtu 814 reizes labāka...

Tu saki ka puisis neticees?!kaapeec?
Nav taa ka vinnss gull ar visaam un tu esi viena no?bet beernu veelies patureet jo miili vinnu?

Jā, neredzu jēgu tagad moralizēt par, kas jau IR noticis. Kas no tā vairs mainīsies? Es iedomājos - ja tā būtu mana meita... Nu nekad mēs neko nevaram šai dzīvē paredzēt. Protams, tagad jau lielākā daļa teiks, ka mana meita jau tāda neizaugs, es būšu perfekta mamma,man būs ūberperfekts vīrs, pirms es dzemdēšu savu bērnu, audzināšu savu meitu pēc pareizām grāmatām, bet, mīļās meitenes, dzīvē daudz kas nenotiek, kā pēc pareizajām grāmatām un to, kā mēs esam iedomājušās, ka tā vajadzētu būt :-P Patiešām dod Dievs, lai Jums nākotnē izaugtu perfekti bērni, bet neviens to jums tāpat nevarēs garantēt :-P

vari neteikt. kad ieraudzis lielu vederu, tad pasaki, ka tas ir berns, tu neesi palikusi apala vai pieedusies.


nezinu, ja saglabasi, tad agrak vai velak uzzinas.manuprat, labak atrak pasaki, lai nebutu ka mums te daziem kadreiz vidusskola mates uzzina, ka kluvusas par omitem tikai tad, ka meita jau uz dzemdibu galda.

zakjis, tu laikam esi... nu neizteiksos. 20 gados pazinot to, ka saja vecuma sieviete ir berns (bērns bērniem)....nu zini. es neuzskatu, ka cilveks, kur , iespejams, iet jau augstskolas 2. kursa un nakamaja gada varetu sanemt bakalauru ir berns.

vienigi japiekrit tam,ka ir pa agru, jo vel tik daudz varetu celot, sasniegt, bet ar mazuli tas butu grutak.
nu kada jums te dala kur vinu kas uztures. ja jau patures bernu, tad gimene ir normali situeta, jo saubos, ka cilveks, kas dzivotu uz musaru ielas un estu maizes garozas sedetu cosmo un domatu par to.

Kas par sviestu? Meitenei ir 20 nevis 13 gadi! Ko var ņemties par to bezatbildīgumu? Pašas laikam tiešām tik perfektas, ka bail paliek....
Malacis,ka vēlies saglabāt bērniņu :-) Bērniņš vienmēr nāk laikā- tad,kad tam ir jānāk, tā taču ir īpaša dāvana un kādas tiesības citām ir kritizēt to? Labāk būtu,ka pa kaktiem abortus taisītu? taču pieaugusi meitene, viss o.k.
Es, laikam, tomēr vispirms pateiktu bērna tēvam un tad kopā risinātu šo jautājumu, iespējams, ka tas velns nemaz tik melns nav un puisis sakarīgi to uztvers...Vecāki varbūt sākumā nebūs laimīgi, bet kad ieraudzīs mazo ķiparu viss būs o.k. Ja pati esi gatava šim bērniņam, tad arī pārējie pieņems un atbalstīs..
Lai veicās :-)

Man arī ir 20. Neesmu stāvoklī, bet esmu mammai jautājusi - Kā tu reaģētu, ja es pateiktu, ka esmu stāvoklī?
Viņa teica, ka manos gados protams stāvā sajūsmā nebūtu, bet atbalstītu un katrā gadījumā neļautu taisīt abortu.

Ja tev ir labas attiecības ar mammu, tad pasaki sākumā viņai ;)

Ja jau Tu esi pieņēmusi lēmumu paturēt bērniņu, tad esi turpmāk stipra un cīnies par viņu. (l)

Kad Tu pateiksi vecākiem, loģiski, ka sākumā viņi nebūs pozitīvi noskaņoti. Rēķinies, ka nāksies arī raudāt! Bet tici man man, vēlāk, kad viņi apradīs ar jauno situāciju - viņi Tev būs lielākais atbalsts! Un tas būs to vērts.

Es Tavā vietā sākumā pateiktu vienam no vecākiem (tam ar kuru man ir labāks kontakts)un tad lai notiek kas notikdams. Jo tad jau būs vieglāk arī otram no vecākiem to pateikt!

Bet par apkārtējo nosodījumu es vispār neuztrauktos! Kāda gan tiem apkārtējiem daļa būs vai nebūs Tev tas bērns.

Un par bērna tēvu- Tev tas viņam ir jāpasaka, bet vienalga, kāda būs viņa reakcija(aizbēgs vai nē)- nepieņem pārsteidzīgus lēmumus. Varbūt viņam pirmajam saki! Un tad mammai vai arī tētim. Galvenais dari to pēc iespējas ātrāk!

Turies un bučas topošajai mammai!

Ārprāc, kāds materiālisms te parādās.
Bet es Tev ieteiktu vispirms pateikt to mammai. Drošvien, mammai būs šoks, bet ja Tu saki, ka Tev ir mīloši vecāki, tad drošvien būs gatavi palīdzēt gan ar auklēšanu, gan finansēm. Manuprāt, vispirms pasakot mammai, jūs abas izdomāsiet, kā maigāk to pateikt tētim, jo vīrieši jau šo lietu uztver tā jūtīgāk nekā sievietes :-D
Veiksmi Tev, cerams, vecāki būs saprotoši un priecāsies kļūt par vecvecākiem mīlīgam bebītim (l)

Es laikam paziņotu tam vecakam, kas mazak panikotu. Un tad otram.
Saaktu aptuveni taa: klausies, ir baigie suu**..tad sagaiditu uzmanibu. Un tad jau turpinatu, ka esmu stavoklii un ar bernu teeva nekaa nav. Isi un skaidri.

jaaa un vispar nesatraucies, sanaca-sanaca taa. Tagad tavai dzivei bus vel viena - cita jeega:) katram ir savs liktenis, un acimredzot tev bija lemts kljut par mammu :) un gandriz 21 gadu vecuma - kapec ne?:)

jārunā vispirms ar to vecāku, kurš tev tuvāks un sarunas vedas vieglāk. patiesībā nē - vispirms ar kundziņu, paskaties, kā šis reaģē un tad jau droši zināsi vecākiem teikt, ka ar šo nekas nebūs. bet neatstāj arī tā, ka viens vecāks zina, otrs ne. pasaki piemēram mammai, padomājiet, kā tālāk rīkoties un ja nolemjat, ka bēbim būt, tad abas kopā ejiet pie tēta.

Gan jau vecāki no sākuma padsmosies, bet vēlāk jau viņi nomierināsies- jo Tu taču esi viņu meita un gan jau palīdzēs Tev viņi jebkādos apstākļos :-)

Luīzeluīze - citreiz, kad es lasu šeit komentārus, pilnīgi par to pašu domāju.

ir jau arī savi plusi, ja divdesmit gados bērns. 35 gados, kad citas meitenes saņemsies uz pirmo bērnu, tavējais jau būs tik liels un patstāvīgs, ka varēsi baudīt dzīvi, kamēr citām būs jāceļas naktīs un jāmaina pamperi.

Ā, nesen tieši redzēju pa tv, kur vienam pavecākam ķirurgam ASV ar sievu piedzima meitiņa palielā vecumā, un draugs viņam atsūtīja apsveikumu ar tekstu - pavisam drīz tu sapratīsi, kāpēc daba cilvēkiem bērnus ir paredzējusi radīt jaunībā. Domāju, ka gan jau drīz viņš saprata arī :-D :-D