Kā jums šķiet - padzīvot pāris dienas, varbūt nedēļu, šķirti no sava mīļotā cilvēka, tas ir labi vai ne? Tas dod kādu rezultātu vai ir vnk bezjēdzīgi? Ja kādai ir bijusi tāda pieredze, tad kā jums attiecības izvērtās pēc tam?
Jūs speciāli izdomājāt padzīvot atsevišķi vai Jums tas ir jādara obligāti? Piemēram, kādam jābrauc komandējumā?
Ja ir jābrauc kādam prom, attiecības ir labas, tad tas viss vēl vairāk uzlabos.
Ja vienkārši speciāli izdomājāt viens no otra atpūsties, tad var būt visādi. Katram sava situācija un ir jājūt, kas attiecībās būs tas labākais un tas, kas nesīs labas sekas ;-)
Ja tā padzīvošana atsevišķi notiek nevis tāpēc,ka otram ir jābrauc darba darīšanās,bet vienkārši tāpat tad domāju,ka nekas labs no tā nevar sanākt.
Kā jau tika rakstīts-tas ir beigu sākums.
varbūt Jūs sailgosieties, pāris dienas/nedēļas viss būs kārtībā un atkal viss sāksies no gala, ka atkal gribēsies padzīvot šķirti. Domāju, ja grib strādāt ar attiecībām ir jādara, kas cits.
Doma "padzīvot šķirti" jau vien nav uz labu.
Man citādi - vīrietis visu nedēļu komandējumā, tad brīvdienās mājās. un tā jau mēnesi. bet brīvdienas ir manas mīļākās dienas - attiecības ideālas. :)
ps - atmet domu par dzīvošanu atsevišķi tik tāpat, drīzāk uztaisi ballīti ar draudzenēm un lai viņš ar večiem atpūšas. dod brīvību un zīmi, ka uzticies, lai nav tik ierobežoti :)
briediitc - nu mums gandrīz vai tā arī sanāks, viņš tagad pāris dienas pabūs ar saviem večiem, es mājās ar radiem vai draudzenēm, un tad drīz mēs tiksimies savā dzīvoklī un man nav ne mazāko šaubu, ka viss būs labi! vienkārši norunājām (abi kopīgi to nolēmām) šīs dienas sazināties minimāli.
Šorīt, kad bij uznācis raudamais, aizsūtīju sms, ka, ja grib šķirties, tad šķuramies, ja ne, tad nav ko te spēles spēlēt. Viņš teica, lai noticu viņam, ka šķirties viņš nevēlas, vnk tā ir neliela atpūta.. nu redzēsim, kas būs tālāk :-)
es domāju, tas nebūs "beigu sākums", pat ne tuvu tam..
238
