Pārdzimšana..

Mežāze, jā ir forši. Man patiktu, ja es būtu tur dzīvojusi :-D Bez tam mamma ar tēti ir stāstījuši, ka tad, kad man bija pāris gadiņi, kad es runāju, es esmu runājusi daudzus vārdus angļu valodā, bet viņi domāja, ka es esmu kādas dziesmas saklausījusies un atkārtoju, bet pati es apzinos, ka tā nebija..Uh, mistika :-D

Nesaprotu gan to rietumnieku apsēstību ar jogu,tā taču ir domāta,lai savu ķermeni nomērdētu un dvēsele ieietu mōkšā,bet šajos platuma grādos cilvēkiem tā tik tāda pavingrošana.

Miss sunshine, ļoti interesanti, tad jau Tev tāds izteikts gadījums ar diezgan skaidrām zīmēm.

@paris, kā to saprast - ar jogu nomērdēt ķermeni? tas ir domāts sliktā nozīmē?

Es nodarbojos ar jogu, bet tieši tā, kā Tu saki - vingrošanas dēļ. :)

Lieliska viela pārdomām! Tagad nevaru pateikt, ticu vai nē, bet vismaz pāris tuvākās dienas mani šī doma nepametīs. Paldies! :-)

Joga ir cēlusies no Indiešu kultūras un viņi to izmanto visa mūža garumā,lai nomērdētu ķemnei un,lai dvēsele var izlauzties ārā,ar to mēģina panākt,ka ķermenis neko nejūt u.t.t,jo tas ir mazsvarīgs. Nu tu gari jāstāsta.
Rietumnieki irdzer pa aliņam,paskatās TV,nedaudz nodarbojas ar jogu,lai gan tā vispār nav domāta ķrmeņa uzlabošanai,bet gan otrādi.
Bet nu pasaulē viss sajaucies :-)

tas vārds "nomērdēt" skan diezgan pabriesmīgi - tā, it kā joga ķermenim darītu pāri :) bet piekrītu, ka rietumnieki nedzīvo pilnīgi pēc visiem jogas likumiem.

nu būtība jau jā,caur jogas praksi ķermenim ir jāatbrīvo dvēsele - to var izdarīt tikai nomirstot :-)

dark_night, kas tā ir par grāmatu?

ērzelis grib gulēt...Paulu Koelju - Brida.
Tur, kā jau vienmēr, ir pieminēta arī mīlestības tēma. Par savas otrās puses atrašanu. [tās īstās] Ka dvēsele daloties divās daļās - vīrišķajā un sievišķajā. Tāpēc mēs meklējam to "otro" utt. Ka pārdzimstot katrureiz, mēs atkal dalāmies ,un tāpēc ir iespējams dzīvē satikt vairākas šīs otrās puses.

mūsu dzīve ir tikai mazs ceļa posms,kas veicams dvēselei visas tās dzīves laikaā.Tādēļ katra nāve ir jauna iespēja dzīvot.
Jādzīvo tā, lai sliktās uzkrātas karmas dēļ nebūtu iemesls pārdzimt par dzīvnieciņu vai kādu zāles stiebru, jo viss ko tagad darām pēcāk atgriezīsies seku rezultātā. Tā ir reinkarnācija. Un maldīgi,ka savu likteni nevar izmainit.. izmainiit jau nevar,bet izdomāt citu scenāriju gan :)
Ticat- neticat nav mana darīšana,es palikšu pie saviem uzskatiem. Nelaimīgs cilvēks var būt tikai sliktu darbu darīšanas dēļ.
neticu,ka ir iespējamas tikai 11dzīves.. ir iespējamas bezgala daudz,līdz vienu reizi izbeigsies dzīve dvēselei, jo tā sasniegs apskaidrību (l), lai to sasniegtu darbiņš ir jāiesāk jau tagad :)

Ja nav noslēpums,tad kādu grāmatiņu lasi?

Neapgalvoju,ka nekas tāds nav(neviens nezin,kas notiek pēc nāves),taču pati personīgi esmu ļoti skeptiska.Var teikt,ka neticu.
Tāpat kā neticu gaišreģiem un viņu pareģojumiem par pasaules galu un daudzām citām lietām.

Ticu.Dvēsele ir mūžīga,bet nenoliedzu arī paradīzi.
Piekrītu @paris viedoklim par jogu. Manā uztverē to ko rietumnieki dara ir parasta vingrošana pie nomierinošas mūzikas.Nesen lasīju grāmatu "Kā kļūt par Budu 5 nedēļās",ko bija sarakstījis rietumnieks. Kādam muļķim ir jābūt,lai šo grāmatu ņemtu nopietni?!Gan budismā,gan hinduismā(joga) ir gadiem ilgi jāpraktizējas,lai kļūtu apgaismots.

Runājot atkal par pārdzimšanu,tad es jūtu, ka agrāk biju ebrejiete. Nezinu,es jūtu kaut kādu saikni ar šo etnisko tautu. Piemēram,uzzinot,ka kāds ir ebrejs,es nepamatoti priecājos.Ļoti patīk vēsture,bet 2.Pasaules karš man psiholoģiski ir ļoti smags.Kad mēs mācijos par visiem holokaustiem utt. es varēju raudāt un raudāt.Es pat kaut kā jūtu,ka Izraēla ir manas otrās mājas.

es īstenība sasmējos - kā kļūt par Budu 5ās nedēļās :-D nu bāc,cilvēki ir smieklīgi :-D

Esmu sevi esmu dzili parliecinata par bijusam dzivem ,un ari nakosam!Man vispar loti patik domat,ka ta ir -tapec ari ticu! (l)
Bija patikami dzirdet no karsu licejas ,ka esmu bijusi dejotaja,talantiga sieviete,kura ari saja dzive ies uz prieksu :-P !Es saku domat-cik viegli dzivot ,ja es zinu,ka dzivosu "pec naves" atkal!! (l)

Es vairāk sliecos uz ticēšanas pusi (reinkarnācijām, spokiem, citplanētiešiem, laika telpām utt.), jo kamēr nav pierādīts KONKRēTRI UN TIEšI, ka šīs visas lietas neeksistē, man nav nekāda iemesla tam neticēt.

ticu :) zinu, ka man sajaa dziivee ir jaaizpilda sava misija, ko neesmu izdariijusi ieprieksheejaa, jaaiziet savai ellei cauri par to, ko esmu sastraadaajusi ieprieksheejaa dziiivee :) biezhi vien es piekeru sevi pie domas, ka kkur kaada situaacija ir zinaama... taa, ka liekas, ka kaadreiz esmu kko taadu dariijusi.. biezhi sapnjos redzu kko, kas veelaak dziivee atgadaas.. briizhiem tieshaam liekas, ka mana dveesele kkur aizpluust no manis, taa it kaa 2 dziives buutu... nedaudz shiziigi, bet nu taa ir :)

Jā, ticu.
Man, jau kopš sevi atceros, ir viens sapnis, kam sižets ir viens un tas pats, pamainās tikai dažas detaļas. Šo sapni es ik pa laikam redzu atkal un atkal. Zinošāks cilvēks man izskaidroja, ka tās ir ainas no manas iepriekšējās dzīves. Tas man šķiet ļoti interesanti. Esmu interesējusies un uzzinājusi, ka ir pat speciāli hipnozes seansi, kas ļauj sevī ielīst tik dziļi, lai uzzinātu lietas par iepriekšējo dzīvi. Bet neesot labi bez iemesla tur rakāties, tāpēc atmetu domu par šādu seansu.

Man vairākas reizes ir bijis tā, ka ir sajūta, ka situācija ir jau bijusi un visi atrodas turpat. Dažkārt man liekas, ka viena situācija ir atkārtojusies vairāk pa 1 x, bet varbūt tiešām liekas vai arī neesmu tajā rīkojusies pareizi un tiek dota iespēja izdarīt savādāk.
Atceros, ka bērnībā redzēju sapni, kurš bija nepatīkams un atkārtojās vairākas reizes, ka par to vēl šodien neesmu aizmirsusi- lielu melnbaltu govi, kurai acis griezās kā mērķis, un viņa man nāca virsū pār parketa deju zāli.
Saka jau, ka sapņi atkārtojas tik ilgi, kamēr tu neesi kko nokārtojis. Tad nu toreiz centos būt laba, tā lai viss būtu nokārtots. No sapņa tiku vaļā :-D
Nesen lasīju par kādu sievieti Agnesi no Ragaciema, kura varot redzēt iepriekšējās dzīves un izdzēš negatīvo informāciju no iepriekšējās dzīves, kura saglabājoties turpmāk zemapziņā, tādā veidā atbrīvojot no slimības. Lasīju laikam Ievas stāstos vai Ievā, raksts interesants :-)

miilaa, tā ir Deja Vu sajūta..
Zinātniskais skaidrojums ir tāds, ka smadzenes ir brīnumains dabas veidojums, kas uztverto informēciju sekundes tūkstošdaļā spēj uzreiz daļēji aizmirst un nākošajā tūkstošdaļā jau uztvert kā kautko jaunu, bet tomēr kautkur redzētu. Respektīvi uztvere mazliet nogļuko un Tev liekas, ka esi jau šo ainavu kautkur redzējusi, kaut arī tas ir bijis tikai sekundes simtdaļu vai tūkstošdaļu agrāk.