pedejas divas nedelas man ir smagas esmu ne sava ada,nespeju savaldit,emocijas,asaras,pat darba vai tas ir pamatoti vai nepamatoti saku psihot,nu jau uz mani sak skatities un prasit vai man viss ir kartiba,vnk,nespeju normali,adekvati noreaget uz situaciju,bet burtiski uzspragstu,nezinu ka ar sevi tikt gala,ari pedeja laika ir bijusi pardzivojumi par saviem milajiem latvija,bet es esmu anglija,nav pat lagaa ar ko ta no sirds aprunaties,nesen bija ari darisana ar policiju,kas un ka nerakstisu,mes ar viru bijam cietusie,neguleta nakts,stress un nervi beigti,ar viru attiecibas ir labas,dzivojam,irejam divata ,stradajam,bet tas manas emocijas,pati sev esmu palikusi par ienaidnieku,jo ir situacijas,kur nieka pec uzpusu ziloni un tas nak man par sliktu,ko man darit,ko mainit,ka rikoties neka vairs nesaprotu :-/