Vakar tieši ar vīrieti runājām par šo tēmu - cik tomēr esam atšķirīgi mēs ( domāts - latvieši ) un tie paši angļi. Tur cilvēki ir ar dzīvi apmierināti, nevaino visu pasauli pie savām likstām, viņiem ir savi nacionālie "varoņi" un viņi no sirds priecājas par tiem. Latvijā nekas tāds nav saprotams, jo cilvēki ir pārāk iegrimuši sevī un savās problēmas. Mēs, diemžēl, par citiem nemākam priecāties. Tikai nopelt un apskaust. Pie mums varētu precēties da jebkas, tie vienalga būtu naudas izšķērdētāji, muļķi, neglīteņi, izvirtuļi, padauzas utt.
Ja es šajā laikā būtu UK, noteikti dotos kaut no tāluma uz kāzām paskatīties. Manuprāt, ir skaisti, ka mūsdienās kaut kas notiek gandrīz kā pasakā :)