Man ir daudz mērķu, gan lielo, gan mazo, kā arī netrūkst ideju, kā tos realizēt. Uz to, protams, arī pamazām eju. (Ak, kā man nepatīk šis "pamazām" :-/ ) Tomēr nākas atzīt, ka šobrīd kkas traucē - nav tāda dzīves situācija, lai konkrēti vienai (svarīgākajai) no tām lietām ķertos klāt. Nokārtojot to, nokārtotos arī viss pārējais, vairāk vai mazāk. Man arī ir līdzīgi kā cosmonautei ar to sajūtu, ka es kko nokavēšu, bet saprotu, ka pagaidām dzīves ceļu tik ļoti ietekmēt nevaru, kā man varbūt gribētos. Ar gadiem mainās arī uzskati un mazie mērķi - tādi kā plāna starpposmi. Taču galvenais ir vienmēr justies laimīgai, un, ja skatās uz esošo dzīves situāciju - lai esmu apmierināta ar to, kā ir šobrīd. Viena no lietām(mērķiem), ko varu atklāt - vēlos apceļot pasauli. Tas arī noteica manu rīcību nesenā situācijā, kad izvēlējos tā pēkšņi mainīt ierasto ritmu, un nu viss būs pilnīgi citādāk, ne tā kā plānots, bet esmu apmierināta! :) Vēl pirms dažiem gadiem mani plāni visi bija vērsti uz galvenā mērķa piepildīšanu, bet dzīve veica savas korekcijas. Tagad atkal esmu sākumpunktā(attiecībā uz to galveno mērķi), lai gan nemaz tik traki nav - esmu strādājusi divās darba vietās, sākšu strādāt trešajā (kas bija pilnīgi neplānoti :D ), nākamgad man būs bakalaurs, zinu 5 valodas - kuru labāk, kuru nedaudz sliktāk.. Profesionālās izaugsmes ziņā esmu vērtīgs darbinieks, lai gan man šogad būs tikai 22. No otras puses - vēlos es pavisam ko citu. Šādi var aizdomāties ilgi un dikti, bet saprotu, ka tas galvenais tomēr nāks ar laiku un šobrīd cenšos vairāk dzīvot sev, konkrētajam mirklim un izmantot savas šā brīža iespējas, ko dzīve ir piespēlējusi :) Protams, nepamet sajūta - kā būtu, ja viss tas, ko vēlos, varētu būt tagad un uzreiz, bet reizē saprotu arī, ka nav, kur steigties - man viss būs, bet ar laiku :)