Tikko atkal sabļāvu uz savu draugu un atkal, kad neesam viens otram blakām. Caur telefonu. Es vienkārši esmu stulba, emocionāla idiote. Visu laiku strīdēties varu, bļin, vienreiz viņam apniks un pametīs vēl dēļ tās attieksmes.
Kas ir, ka nevar savākt savu raksturu? Tiklīdz mēģinu norīt krupjus, tā liekas, ka sev pāri daru, klusēt es vienkārši neprotu, piekāpties ne, kompromisi, kā izrādās, man ir sveša māksla.. Ir tikai mans viedoklis un pārējie var iet dirst. ok, pret svešiem cilvēkiem jau tā var, sirdsapziņa negrauž, bet cik ilgi tuvs cilvēks to var izturēt??