viss kas notiek, notiek uz labu?

4838

Reģ: 29.01.2009

Mazliet filozofiska tēma,bet nu tomēr-gribas dzirdēt jūsu domas,viedokļus,pieredzi! :-)

Vai tiešām var teikt,ka viss kas notiek,tas notiek uz labu? Vai jums tā ir bijis?

Šodien sēdēju parkā un domāju-visu ko esmu pēdējā laikā piedzīvojusi (daudz ko ne tik labu,kas pat mani ir "salauzis") un tad aizdomājos...vai tiešām tā tam ir bijis jābūt?

Nācās skolā paņemt akadēmisko gadu (uzzināju,cik ļoti mans bijušais kurss tagad sašķēlies,bet ne tādēļ paņēmu brīvu gadu..) - vai nākošais kurss,kam pievienošos būs labāks?

Kāds cilvēks "aizgājis" (mans vislabākais draugs) - vai vietā nāks labāks un es spēšu atkal tādu sev atrast??

Uzsāku attiecības,bet puisis un beigās daļēji arī es, sapratām,ka tur nav nākotnes (puiša dēļ) - vai arī tā ir zīme,ka mums vnk nav jābūt kopā un mani gaida kas labāks?

Par tik daudz lietām šodien aizdomājos un nesaprotu,vai tā tam bija jābūt? Vai tiešām ir gaidāmas pārmaiņas?

Priecāšos,ja jūs padalīsaties ar savu dzīves pieredzi, jautājumā "vai viss kas notiek, notiek uz labu?"

Gribas padiskutēt un ieklausīties citu stāstos :-)

0
0

14.04.2011 18:10 |

iipashaaa

1058

Reģ: 24.08.2010

Pirms četriem gadiem nomira mana māsīca. Toreiz viņai bija 16 un man 15. Tas bija milzīgs trieciens, jo viņa bija ļoti tuvs cilvēks, arī draugs. Pēc gada man piedzima pusmāsiņa, kas laikam ir manas dzīves lielākais un laimīgākais notikums.
Domāju, ka ik vienu, kurš no dzīves aiziet (ne tikai nomirst, bet arī vairs nefigurē Tavā dzīvē) nomaina vietā kāds cits.

Pirms pusotra gada man bija super-sirdsdraudzene, kura mani uzmeta, likās kur nu šitā tas tā varēja notikt, tad nāca vietā ka'da cita, kas noteiktu laika posmu man dzīvē atbalstīja un palīdzēja, pēc tam man īsti nebija nevienas draudzenes, likās zaudējums atkal, tad sāku čatot forumā un tagad jau vienmēr var atrast kādu meiteni, ar kuru kaut ko foršu kopā sadarīt :-)

0
0

14.04.2011 20:26 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

Jā,tā jau saka-kāds aiziet,bet kāds atnāk tā vietā.
Tomēr mani visvairāk grauj tā doma,ka mēs VARĒJĀM būt kopā,veidot attiecības,ģimeni,uzticējos viņam uz visiem 100%,bet tagad esmu palikusi viena-bez viņa (s) Daudzi jau mūs uzskatīja kā pāri,arī viņa radi...Daļa no manis ir pazudusi līdz ar viņu...
Nav ne diena,ka es par viņu nedomātu-katru vakaru pirms iemiegu,redzu un domāju par viņu (s)
Saprotu,ka ilgi nekādas attiecības/tik stipru draudzību nevēlēšos :-(
Šis man tiešām ir MILZĪGS trieciens (t)

0
0

14.04.2011 20:36 |

Elīna*

3997

Reģ: 11.07.2009

tas lkm stipri individuāli, šo teicienu es pilnīgi un galīgi nevaru attiecināt uz sevi, bet prieks, ka citi var ;)

Priecājies, ka tev vsm tik labs draugs ir bijis, jo man, piemēram, tāda/as nekad nav bijis ;-)

0
0

14.04.2011 20:48 |

Marta(tā foršā)

7781

Reģ: 12.11.2010

atb uz taviem jaut-jā.
iz manas dzives:
nokaveju loti svarigu pasakumu. loti stresoju, pardzivoju, bet tad viss iegrozijas ta, ka labi vien bija, ka nemaz tur nebiju.
kaut vai tas pats piemers no titanika-dzeks karsu spele zaude bileti, bet iegust dzivibu.

0
0

14.04.2011 20:52 |

switched on

3987

Reģ: 02.02.2011

Dzīve vienmēr iet uz augšu! :) Vienīgais, ka tas notiek spirālveidā, tāpēc mums dažkārt liekas, ka atkrītam atpakaļ, bet tā nav. Vienmēr aiz stūra spīd saule :-)

0
0

14.04.2011 20:53 |

sapnjotaaja

393

Reģ: 29.01.2009

tā ir,lai kā būtu es tomēr arī domāju,ka viss,kas notiek notiek uz labu. :-) kādreiz jau ir grūti,pēc tuva cilvēka zaudēšanas vai šķiršanās u.t.t bet ir jāturas,jādara,nedrīkst pakrist.čīkstētāji nevienam nepatīk.

0
0

14.04.2011 21:01 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

Laikam jau tāpat ilgi vēl šitam visam netikšu pāri.Ne par ko citu vnk nespēju domāt - tikai viņš,viņš un viņš (s)

0
0

14.04.2011 21:02 |

grecia

2587

Reģ: 07.03.2011

Man vienmēr bijušas aizdomas, ka man uz pleca sēž kāds sargeņģelis, kurš atkal un atkal uzvedina uz pareizā ceļa tieši tad, kad to visvairāk vajag, brīžos, kad šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt. Es tiešām ticu :-) Jā, dzīvē esmu saudzēta no smagiem triecieniem, iespējams, tāpēc, ka ļoti daudz ko nespētu izturēt, diemžēl, bet tas, kam iets cauri, bijis pietiekami ... Reizēm es nesaprotu šīs dzīves līkločus, reizēm man nav pieņemamas dažādas nianses, taču, vēlāk ieraugot, kā lietas notiekās plašākā kontekstā, es tiešām jūtos pasargāta :-)

0
0

14.04.2011 21:51 |

labi_

953

Reģ: 13.02.2010

Man patīk domāt, ka viss, kas nākotnē man lemts, būs tikai labs, skaists un saulains. Ka visas pārmaiņas ir tikai tāpēc, lai manu dzīvi padarītu vēl labāku.
Nav jau svarīgi, kas notiek realitātē- visiem ir baltās un melnās svītras- svarīgi, kā mēs uz to skatāmies, kā uztveram. Lai nav tā, ka katrā labajā svītrā domājam un gaidām melno.

0
0

14.04.2011 21:54 |

miss sunshine

460

Reģ: 18.01.2010

Ir, ir tā. Es tam neticēju, kā jau vairums man zināmo cilvēku. Man sāka likties, ka man ir nolemts liktenis, man nekad neveiksies tā, kā veicas citiem. Bet es esmu sapratusi, ka esmu stiprāka, ka tās asaras, dusmas, skumjas, kuras man bija tad, kad bija grūti, mani ir padarījušas stiprākas. Esmu arī drošāka. Un tgd noteikti saprotu, ka taisnība ir teicienā "pasaule ir apaļa". Uzskatu, ka, ja tgd veicas citiem, man paveiksies kādā citā brīdī, kad tas būs vajadzīgs. Daudzi labākie cilvēka dzīves brīži, manuprāt, notiek nejauši, pat nemanot. Tikai tā "atmostoties" tu saproti, ka ir noticis kkas labs.Ledeniit, lasot tavas diskusijas, es bieži vien saskatu kko, kam nesen pati esmu gājusi cauri. Domā labas domas, tici sev un būs labi. :-)

0
0

14.04.2011 22:18 |

Dīpaka

1055

Reģ: 10.04.2010

Nē, nepiekrītu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Un prieks par tiem, kas tam piekrīt, jo nav piedzīvojuši tāda veida lielas sāpes, kā, piemēram, Ledeniite_. Nepiekrītu, jo kur gan var piekrist kam tādam.. Pārak vispārīgs teiciens, lai tam varētu piekrist. Tā pat ka nepiekrītu teicienam - "Prom no acīm, laukā no sirds."

0
0

14.04.2011 22:36 |

labi_

953

Reģ: 13.02.2010

Rokija Dīpaka
Vai notiek uz labu vai uz sliktu- tas tāds filozofisks un īstenībā neatbildams jautājums. Bet man patika kā filmā "Tauriņa efekts" bija atainota doma, ka pat tad, kad itkā slikto novēršam, lielākā laika posmā izrādās, ka piesaukta milzīgāks posts.
Banālais piemērs- nokavēt autobusu, kas pēc tam avarē.

0
0

14.04.2011 22:46 |

Krītiņš Saujiņā

2739

Reģ: 25.02.2009

man liekas, ka to, vai viss, kas notika, notika uz labu, redzēs tikai, kad vairs nekas nevarēs notikt.
un ''prom no acīm - laukā no sirds'' pilnīgs bullšits, piekrītu :D

0
0

14.04.2011 23:09 |

L.L.

425

Reģ: 10.09.2009

Es labprāt tā domātu, bet pieredze rāda, ka nekas tāds nenotiek. Pagājušais gads man bija smags, kā rezultātā izmainījos. Saka, ka grūtības norūda. Hah, norūda, bet tagad es ar sevi tā cīnos, lai kļūtu tāda, kā iepriekš - labāka, bet man nesanāk. Jā, es priecājos par dzīvi, dazādām lietām, bet iekšēji vēl joprojām esmu...hmm...slikts cilvēks. Nu labi, varbūt pārspīlēju, neesmu es ļauna, bet laba ar' es neesmu.
Tādēļ apšaubu, ka visiem tiem sūdiem ar mani bija jānotiek, lai tagad pateiktu, ka tas uz labu. Nekas nav uz labu, jo man tagad ar sevi jāstrādā, lai būtu kaut mazumiņu labāka.

0
0

15.04.2011 00:37 |

LiigaLiiga

577

Reģ: 29.01.2009

Nepiekrītu šim teicienam jo viss kas pēdējā laikā ar mani notiek nav tā kā es vēlētos ..un diez vai es vēlos to sliktāko .

0
0

15.04.2011 00:47 |

ērzelis

8187

Reģ: 27.12.2009

Domāju,ka atkarīgs no situācijas,arī šim teicienam ir ''savas robežas''. Cilvēkam,kam dzīve ir ko atņēmusi,neviens neiestāstīs ''viss kas notiek,notiek uz labu''.Man visvairāk par visu tracina,ka bērēs saka ''viss būs labi'',ja man ir nomiris tuvinieks,tad nekas nav labi,un vēl ilgi nebūs.Gadiem ejot sāpe par zaudējumu nebūs vairs tik liela,kā brīdī,kad nomira,bet tomēr būs,tāpēc man šis teksts no vienas puses liekas absurds.Nu kā cilvēka nāve var būt uz labu?? Tāpēc saku-atkarīgs no situācijas.Protams pieļauju,kad ir brīži,kad šis teiciens būs tieši vietā.

0
0

15.04.2011 00:54 |

cloo

5941

Reģ: 30.10.2009

Nē, viss nē. Bet, lai vieglāk tiktu pāri pārdzīvojumiem, šad tad šķiet, ka tieši šī ir viena no mierinošākajām domām. :-) Ir labi, ja ir tāda pārliecība vājuma brīžos, kad sāk šķist, ka viss ir slikti.

0
0

15.04.2011 00:58 |

Tējas roze

563

Reģ: 17.02.2011

Zinu, zinu, ka tas, ko šeit uzrakstīšu būs tik banāli un klišejiski, taču tas patiešām ir princips, pēc kā es dzīvoju. Pagātni mēs nevaram mainīt,tāpēc nav jēgas sevi nemitīgi šaustīt un mocīt par iz/neizdarīto, par nākotni neko nekad skaidri nevaram zināt un paredzēt, lai cik ļoti rūpīgi to plānotu, vienīgais, kas mums ir - tā ir tagadne, šis mirklis, kad dzīvojam. Šādās nemitīgās raizēs un bažās par kaut ko mēs pazaudējam iespēju pilnvērtīgi nodzīvot jau tā īso laika sprīdi uz Zemes, kas mums dots :-) Un, jā, es ticu, ka viss notiek tā, kā ir jānotiek pat, ja sākotnēji notikušais šķiet netaisni.Ui,ļoti nopietni sanāca ;-)

0
0

15.04.2011 01:02 |

cloo

5941

Reģ: 30.10.2009

Nu tas, ka visam jānotiek tā, kā tam jānotiek, jā. Tā ir. Neko tur izmainīt nevar.
Ja konkrētajā dienā cilvēkam paredzētas sāpes- viņš tās cietīs. Ja prieki- tos izjutīs tikpat spilgti, cik paredzēts.

0
0

15.04.2011 01:12 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

ērzelis grib gulēt,piekrītu tev!!!
Man arī kaitina un bieži sadusmo,ka cilvēki man šajā situācijā saka - viss būs labi,atnāks jauns cilvēks,jauni piedzīvojumi utt. Bet nē-mani tas nenomierina,drīzāk sadusmo. Neviens vnk nesaprot,kas manā sirdī notiek,esmu daļu no sevis zaudējusi..tādu cilvēku es vairs neatradīšu!!!Un tiešām-kas tur var būt labs?Ok,viņš vairs pats nemocīsies ar smagajiem pārbaudījumiem,kas viņam dzīvi samaitāja (nevienam neko tādu nenovēlu!),bet kāpēc viņam nebija dota vēl iespēja visu izbaudīt?
Ai,drusku murgaini sanāca...bet ceru,ka domu sapratāt! (t)
Es vnk ar visu šo nespēju samierināties!!! (s)

0
0

15.04.2011 01:19 |

Pievieno savu komentāru

Dieviete sarunas

Aptauja

Lietotāji online (2)