viss kas notiek, notiek uz labu?

"viss kas notiek, notiek uz labu" ir viens no maniem dzīves moto.Un tas ir patiess.
Tikai reizēm cilvēki nespēj novērtēt likstas un nebūšanas, kaut gan reizēm tās ir labākā izeja no problēmām.
sliktās lietas mums ļauj saskatīt labo un pārdzīvojumi norūda mūs.

viss kas ar mums notiek, sniedz pieredzi, dzīves gudrību un tas ir labi :)

Reizēm jānotiek daudz sliktām lietām, lai beigu baigās Tu saprastu, ka tiešām tas viss Tevi ir novedis pie kau kā ļoti laba.
Vēl mazliet par šo tēmu man ļoti patīk teiciens-ja ne labāk, tad savādāk. :)

es tiešām ticu, ka viss kas notiek, notiek uz labu!
lai cik grūti tagad būtu, domāju kā tas mani norūdīs un sagatavos tālākam, lai sasniegtu savus mērķus, jo dzīve nav rožu dārzs..
no pierdzes, kļūdām un sakāvēm mācāmies.
arī par cilvēkiem, viņi visi veido mūs, tāpēc katrs, kas ienāk manā dzīvē, ir daļiņa no pieredzes - pozitīvas, vai tieši otrādi! ;-)

"Kāds cilvēks "aizgājis" (mans vislabākais draugs) - vai vietā nāks labāks un es spēšu atkal tādu sev atrast??"
arī šim cilvēkam Tavā dzīvē bija kāda nozīme, viņš bija ar Tevi, lai ko iemācītu, lai ļautu izvērtēt, kas tieši bija labais viņā, kas būs tas pēc kādiem paramtriem Tu meklēsi citus draugus (kurus sauksi par draugiem)

ai laikam nedaudz nesaprotami saraxtiju,laikam jāiet paēst :D

Tas viennozīmīgi notiek uz labu. Pat, ja tev dotajā brīdī šķiet, ka tā ir atklāta netaisnība un savā ziņā tev visu labo "atņem", tad tas ir tikai un vienīgi tādēļ, lai vietā iedotu ko labāku. :)

Gribētos ticēt, ka tā ir.
Pirms laika visbriesmīgākais likās izšķirties no sava vīrieša un palikt vienai. Un sākumā bija drausmīgi, bet tagad droši varu teikt - esmu viena, un neatceros pēdējo reizi, kad būtu tik labi jutusies. Laikam vajadzēja no tā visa attālināties, lai saprastu, ka šis cilvēks nu galīgi nav man.
Tāpat ir zuduši kontakti ar vairākiem cilvēkiem, bet toties ir atradušies cilvēki, kas ir pilnīgi kā dvēseles radinieki uzskatu ziņā. Labi, vairs nav tik plašs draugu loks, bet tagad ir cilvēki, ar kuriem var runāt par visu. :)

Nezinu, vēl jau viss tikai priekšā. Bet kā saka - katras beigas ir kaut kā sākums. Tas noteikti arī ir atkarīgs no attieksmes. :-)

Īr otra iespēja, ticēt tam, ka viss ripo tik uz leju, bet tas ir daudz sūdīgāk nekā domāt, ka viss notiek tikai uz labu! :-P

tīri mans subjektīvais viedoklis- manuprāt, tas ir banālākais un debīlākais teiciens uz zemeslodes!neticu un viss!

Sākumā noteikti neliekas, ka viss ir uz labu, bet ar laiku saproti, ka tas bija tiešām pareizi. :-)

Runājot par labāko draugu,kas "aizgāja"..man it kā arī mēģina iestāstīt,ka tā varbūt pat ir labāk,jo tas varēja notikt jebkurā brīdī un es blakus nekad nenostāvētu. Jā,to es saprotu,apzinos,taču - kāpēc tik pēkšņi tas viss tā? Viss bija pa lielam kārtībā,bet liktenis izdarīja savādāk. Bet esmu pieķērusi sevi pie tādas apziņas,ka vnk nevienam nespēšu uzticēties,meklēšu identisku cilvēku,lai gan-tāda taču nemaz nav :-/
Un esmu tas cilvēks,kas ar citiem tik viegli nevar iepazīties,uzsākt kontaktu.

ok,pasakiet to cilvēkam,kurš 20 gados ir cietis avārijā, kopš tā laika ir pilnīgi paralizēts! :-/ notiek viss uz labu,ja?

Teiciens, protams,nodrāzts, bet, manuprāt, pamatdoma ir patiesa, jo ja labi grib, tad visā labajā var saskatīt kko, kaut vai niecīgu, bet sliktu - un otrādāk, ja cilvēkam ir ticība, tad visos s**os ir iespējams atrast gaišo pusi :-) un tā ir vieglāk :-D

Es parasti tā cenšos sev atgādināt. Un bieži vien tā arī ir. Piem., ļoti vēlējos tādu darbu, bet mani nepieņema, vēlāk pieņēma labākā.
Es saprotu arī, ka smaga pieredze, sāpes, asaras, pārdzīvojumi, kad šķiet, ka tam jau patiešām na nekāda laba seguma, ir vērtīga dzīves pieredze. Uz lietām raugos mazliet citādāk.

Tagad, kad ļoti, ļoti vajag darbu, jo naudas nav nemaz mazliet grūti iedomāties, kas tad mani labāks gaida... Jo darbs ir vajadzīgs tgd un nauda arī. :(

Varbūt jā un varbūt nē.
Uzskatu, ka o, vai konkrēti notikumi notiek uz labu vai sliktu, rādīs nākotne. Jo arī tagad kāds labs notikums var diemžēl nākotnē pārvērsties ne tik labi (no tā skatupunkta skatoties). Bet var būt arī, ka tie sliktie notikumi tagad, pēc pāris gadiem šķitīs, kā labs pavērsiens, kas noveda pie kā laba :)

Mani laikam visvairāk no sliedēm ir izsitusi tā drauga "aiziešana" :-/ Tagad pat,kad gribētos ar kādu aizbraukt pie jūras un stundām pastaigāties,par visu ko runāties,vai vnk pasēdēt ārā uz soliņa-gribas ņemt telefonu,zvanīt,bet nav jau kam. Tā apziņa ir vissāpīgāka..Nav vairs tāda cilvēka blakus,kam var paraudāt uz pleca,runāt stundām ilgi un zināsi,ka tevi kāds klausās...Tāpēc nezinu un visu laiku sev šodien uzdodu tādu jautājumu - vai tā tam tiešām bija jānotiek??? Tādi draugi nemētājas apkārt :-(

Savas dzīves laikā esmu sapratusi, ka ne visiem šis teiciens piepildās. ir cilvēki, kas neko nedara un viss, tā teikt, tiek nolikts pie viņu kājām, tādi vieglas dzīves dzīvotāji, viņiem vienmēr veicas, viņi pievelk to, par ko cits cilvēks pavadījis visu mūžu cīnoties.
tāpat ir cilvēki, kuriem vienkārši ir jāiet un jādara, lai sasniegtu savus sapņus. tādēļ, ne vienmēr viss, kas notiek, notiek uz labu visiem cilvēkiem. jo ko gan lai saka tie, kas ir nāvīgi slimi vai kas zaudējuši tuviniekus. es neuzskatu, ka tās ir lietas, kas novedīs pie laba.
ja runāju par savu dzīvi, tad gan laikam man šis teiciens piepildās. ir lietas, kas manā dzīvē nav bijušas tā, kā es to vēlos, taču vēlāk, pārdomājot, kas izdevies, kas nē, saprotu, ka esmu tomēr nonākusi pie tā, ko vēlējos pa citiem ceļiem vai vienkārši, esmu dabūjusi ko līdzvērtīgu.
katrā ziņā, noteikti nedomāju, ka uz visām lietām šis teiciens ir attiecināms. lai gan vairāk man liekas, ka tas ir cilvēka galvā. viss ir attieksmē. ja pats cilvēks noskaņosies uz to, ka viss, kas ar vinju notiek, notiek uz labu, tad tā tas arī būs. pozitīvā domāšana ir par zemu novērtēta. ;)

Turies, Ledeniite_ un nez vai draugs gribētu lai dikti skumsti :)

Drauga aiziešana Tev ir liels pārdzīvojums, kas noteikti atstās pēdas. Es domāju, ka arī tur lai arī cik briesmīgi izklausītos, ir sava pozitīvā puse- Tu šo to pārdomā, saproti novērtē... Gan jau pati saprati. Tgd varbūt tu man nepiekrīti, bet vēlāk daudz vēlāk piekritīsi. :?
Jūtu līdzi.

Nenoliegšu,pēdējā laikā tā pozitīvā domāšana man beigās rada tikai neticību,lai gan zinu-tā NEVAR :-)

šobrīd es arī piekrītu tam " ka viss, kas notiek, notiek uz labu." Bija brīdis manā dzīvē, kad pieķēros šim teicienam, bet nespēju tajā brīdī iedomāties, ka būs viss labi. bet tagad, kad ir pagājuši jau vairāki mēneši, es zinu, ka tas bija nepieciešams, jo vienkārši, ja tas viss tā turpinātos, tad nezinu, kas būtu ar mani noticis.. Tāpēc tagad pilnīgi ticu tam, ka viss, kas notiek, notiek uz labu:)