Čau meitenes,
Es netieku galā ar savu greizsirdību. Esmu slimīga. Man ir foršs draugs, kuru kādu laiku pazinu kā paziņu vienkārši un zinu, ka viņš ir uzticams.
Agrāk pati dzīvoju ar brīvu prātu un vispār nebiju greizsirdīga, pat esot kopā ar vīriešiem, kuriem ir donžuana reputācija. Iespējams tas ir kāds pārliecības disbalanss.
Ja draugs man nepiezvana vai satiekas ar savu bērnības dienu draudzeni, es vienkāršiu varu nomest klausuli un tad sākt domāt, cik muļķīgi rīkojos.
Kā uzveikt greizsirdību?
Kā iestāstīt sev, ka tā es tikai sarežģiju savu un drauga dzīvi ?
20
