Sveikas :-)
Diemžēl, mans stāsts ir viens no tiem pašiem, pašiem skumjākajiem... pirms 2 nedēļām, būdama 6.tajā mēnesī pazaudēju bērniņu. Pirmos mēnešus biju viena pati, jo bērna tēvs nelikās ne zinis, tagad pēdējā mēneša laikā uzradās, bet tikai pieklājības un sirdsapziņas dēļ, ar nenopietnu attieksmi, lai tikai kontakti paliek, bet intereses par mani un gaidāmo mazuli nekādas. es bērniņu ļoti ļoti gaidīju, bet radās smagas komplikācijas un šobrīd esmu depresijā, jo pēdējos mēnešos tas ir ļoti smagi. mana problēma ir tāda, ka nezinu, vai maz informēt bērna tēvu par notikušo, ja reiz viņš man tik daudz nodarījis pāri. tajā pašā laikā viņš zvanīsies un agrāk vai vēlāk uzzinātu, manī laikam ir nenormālas dusmas par notikušo, gribu, lai viņam arī sāp un viņš pārdzīvo, varbūt tomēr noklusēt šo faktu un uz laiku pazust. man pret bērna tēvu visas jūtas pazudušas, gribu sākt jaunu dzīvi un zinu, ja pateiktu par notikušo, viņš pat līdzjūtību neizteiktu un neatbalstītu :-(
22
