:-/
Manai dzīvei pazudis dzīvesprieks.
Man viss liekas tik pelēks,pārdzīvojumi,veselības problēmas..visa kā tik daudz,daudz..
Vienu brīdi jau biju saņēmusies un likās,ka nu tik pavasaris nāk,jaunas vēsmas,viss būs ok,taču tās bija tikai manas iedomas-nespēju par šo laiku priecāties!!!
Man vnk no visa ir besis,nogurums...esmu pat apsvērusi domu par pašnāvību..kāda gan jēga no manis ir? (t) Lai gan zinu un apzinos,ka tik vienkārši padoties man negribētos...
Brālis vēl vakar pateica sāpīgus vārdus "Es nevis dzīvoju,bet vnk eksistēju!" (t) Dažbrīd tiešām tā liekas...es nez-man nav spēka,lai kkam atkal saņemtos,lai gan gribētos jau gan!!! (s)
Skatos,ka ārā tik jauks laiks,varētu iziet ārā,bet nav tāda spēka!
Uzmundriniet,meitenes,mani (t)