Darbs tikai naudas dēļ?

taurenit, ta vis labak nee, tu smaidi tik visiem, nespringsti par tiem darbiem ar kaudzi, pecaak pashi vares darit bez tevis, iedos nakoshajam :) un meklee vietaa ko..
potencialajiem darba devejiem labak patik nevis vienkarshi mekletaji, bet mekletaji kuriem ir nodarbinati un vienkarshi velas mainit darbu.. tads statuss vertigaks. Ta ka vesu pratu tik uz priekshu :)

Paldies, zombie :)

Zombie, nepiekritīšu tas ir nosacīti, daudzi darba devēji nevēlas gaidīt mēnesi kad tas nākamais darbinieks ko pieņems atstrādās tur, jo bieži vien darba devējs grib lai tomēr darbinieks atstrādā to mēnesi- sakārto savas lietas, nevis atstāj pusratā ;-)

Bet par tēmu...
Es strādāju algas dēļ, ja man nemaksātu algu es nestrādātu, bet tas nav visa noteicošais faktors, svarīgi ir tas ko iegūstu no šī darba profesionālā ziņā, kā arī darba devēja attieksme, darba vide, izaugsmes iespējas, darba kolektīvs. Šobrīd pastāvīgi vienā darba vietā strādāju 3 gadus un 4 mēnešus, šajā laikā mainījies ir darbs kopumā, struktūra, darba devējs, darba kolektīvs, ja agrāk bijām vienā ēkā, koncentrējāmies vienā birojā, tad tagad zem mums ir 2 filiāles, tātad mainījās arī sadarbība, komunikācija, mainījās darba pienākumi, bija jāpielāgojas jaunajam veidolam kas ir prasījis milzīgas pūles, stresu, pārdomas, tāpat arī amats ir mainījies, man personīgi šis ir 3 amats :-), nosaukumi līdzīgi bet pienākumi atšķirīgi. Darbs ir interesants taču to nevar apgūt pus gada laikā, tāpēc ka apzināt visu ar ko nodarbojamies ir laika jautājums, pamats jā, bet zem tā... Un laikam attiecīgi tas ir tas kas tur virs ūdens, ja strādātu par pārdevēju nesamierinātos, pat ja atalgojums būtu lielāks, tātad statuss-milzīga nozīme!

Kas attiecas uz atalgojumu, atalgojums ko saņemu attiecībā pret darba intensitāti ir atbilstošs, es neteikšu ka šobrīd briesmīgi pārstrādājos, bet pēc nepieciešamajām profesionālām zināšanām- absolūti neatbilstošs.
Es gribētu un būtu gatava strādāt uz pusi vairāk un saņemt arī uz pusi vairāk.

Es noteikti stradatu ari tad ,ja nauda butu pietiekosi-es to nedaritu katru dienu,bet noteikti gribetu satikties ar saviem kolegiem,but ieksa taja visa...!
Es dzivoju bez darba vairakus menesus ,un sapratu,ka vards atpusties nav man -man vajag to "dramu"-to sajutu ,ka esmu vajadziga tiem cilvekiem!Laikam tas ir tapec,ka mans darbs man patik ,neskatoties uz to ,ka nav seviski veseligs!Varbut ta ir karma? |-)

Nebaidies mainīt darbu! Man liekas, ka es jau vienā tevis veidotā diskusijā to rakstīju!
Ir pagājis pietiekami ilgs laika posms šajā darba vietā, un vairs nav tie laiki, kad skaitās prestiži (vai pieklājīgi) nostrādāt 20 gadus vienā darba vietā!
Dodies droši pretī pārmaiņām, noskaņo sevi un tici - jauns darbs atradīsies!
Ja jāatbild uz tevis uzdoto jautājumu, tad saku - es nestrādāju tikai naudas dēļ, man ir svarīgi, lai darbs sniegtu gandarījumu un vispār patiktu. Tas ir iemesls, kāpēc es aizgāju no pirmās darba vietas pēc 5 gadiem un arī no nākamās, kurā nostrādāju vien pāris mēnešu - es nejutu, ka darbs ir mans, ka man būs interesanti to darīt ilgākā laika posmā, sāku garlaikoties jau pēc mēneša. Ātri vien atradu jaunu darbu, kurš ir daudz foršāks visādā ziņā!!

Nevienu darbu es nedarītu tikai naudas dēļ. Es pamēģināju un man pietieka. Man ir jābūt patikai pret darbu, bet es neesmu izvēlīga. Līdz ar to-arī slaucīt putekļus man nesagādā problēmas.
Man nepatika bija darbā, kurā bija jāizliekas. Nosauc Tevi par stulbeni viessis, vel jāpasakās.

Es strādāju tikai naudas dēļ. Ja man te tagad uz līdzenas vietas piedāvātu apkopējas darbu, kur būtu jāstrādā divreiz īsāks laiks un es saņemtu 4 reizes lielāku algu, nedomājot pieņemtu piedāvājumu :D :D :D :D
Bet nu, protams, pastrādājot darbā ilgāku laiku sāk mesties klāt domas- kā šis konkrētais darbs pilnveido mani kā personību? Kāds ir morālais gandarījums vai vispār tāds ir?

Gribētu strādāt pilnīgi kaut ko citu, tagad strādāju naudas dēļ, kaut gan tagadējam darbam ar nav ne vainas. :-)

Es strādāju paša darba dēļ, pieredzes dēļ un izaugsmes dēļ, jo man tagad ir pavisam maza alga, bet mani motivē tas, ka pierādīšu sevi, tad arī alga būs lielāka.
Mani motivē jau tas, ka dabūju darbu labā vietā pie cilvēka ar TĀDU pieredzi no kura tikai mācīties un mācīties. Un priecē tas, ka vispār atradu labu darbu, jo pieredze man nebija.
Savā darba vietā tagad strādātu arī par 50Ls, jo zinu cik lielas iespējas ir izaugt. :-)

Strādātu tikai naudas dēļ.Agrāk,kad strādāju vidusskolas laikā,tad viens darbs bija dēļ tā,lai uzlabotu valodas zināšanas,bet otru strādāju tikai naudas dēļ.Tagad arī strādātu naudas dēļ.Protams,ka gribētos darīt to,kas patīk un tā.Bet diemžēl neesmu tik bagāta,lai varētu atļauties šķirot darba piedāvājumus un gaidīt,to,kas nu būs tas,kas man patiks vai arī,lai varētu pati kkādas savas idejas īstenot(idejas ir bet tām vajag nu tiiiiik daudz naudas,ka es jau sen zinu,ka nekad tas viss nepiepildīsies).

Ja būtu ļoti laba alga, tad varētu strādāt arī darbu "tikai naudas dēļ", bet pa vidēju algu gribas arī izaugsmu utt un pats galvanais foršus kolēģus (l) (l) (l)

Kad gāju prom no sava darba, tad tik skumji bija pamest tieši kolēģus!

Lielaakoties, iemesls kas man liek celties ljoti agri no riita un braukt uz darbu ,ir nauda! Par algu nesuudzos! Neteiktu arii,ka man nepatiik mans darbs,bet neesmu ljoti izveeliiga,esmu veel ljoti jauna,ieguustu pieredzi,ar katru dienu veel vairaak iemaacos un ne tikai par darbu bet arii par cilveekiem.ikdienaa darbs ir apkalposhanas sfeeraa,kas reizeem ir ljoti smagi un nogurdinoshi. Bet pats galvenais ir izaugsme,pieredze. Un man ir meerkji kurus veelos sasniegt. Un zinu ka ilgi nebuushu shajaa darba vietaa,jo varu atrast labaak apmaksaatu plus kursh patiik veel vairaak! :) 8-)

Manā apziņā darbs kā tāds vispār ir naudas dēļ. Šaubos, ka kāds cilvēks strādātu 8 stundas dienā 5 dienas nedēļā un vēl ar ciet acīm celtos rīta agrumā, ja viņam naudas būtu pietiekami. Manai profesijai nav ne vainas, bet ar nepacietību gaidu brīdi, kad varēšu to darīt "uz savu roku" un nopelnīt vairāk, darot mazāk.

Jā, pagaidām lielākā daļa ienākumi bijuši darbos, uz kuriem zobi jāsakož, lai aizietu. Bet haltūras tādas, ka prieks iet turp. :) Tās, protams, daudz retāk pagaidām sanāk. :-| Bet esmu optimiste un zinu, ka dzīvē pamatdarbā būšu apmierināta un laimīga.

Manā darbā nekāda dižā pieredze nav iespējama, nemaz nerunājot par izaugsmes iespējām :D Atklāti sakot, strādāju ne tik ļoti naudas dēļ, bet drīzāk savas labsajūtas dēļ. Es tiešām nesaprotu, ko var darīt caurām dienām, ja nav darba. Es laikam sajuktu prātā. Darbā kontaktējos ar cilvēkiem, jūtos vajadzīga, sveši cilvēki bieži vien uzlabo garstāvokli. Protams, nav viegli nostāvēt 12h uz kājām, bet es nesūdzos. Labāk darīt to, nekā tupēt mājās pie TV vai datora :-P

pagaiso vasaru bija darbs stradaju naudas del,beidzu tur stradat jo biju uz atvalinajuma laiku bet sasniedzu to ko velejos vismaz viens solis.

tad 2men mekleju darbu tad biju uz parunnam domaju ka nepienems bet pienema tas bija otrais solis .

nostradaju vairak ka 4menesus viss bija ok varbut mazliet bija problemas veselibu , kolektivs + vel cereju uz citu darbu ko draudzene teica ka dabusu un aizgaju ieprieks kaut cereju tikai ka dabusu to darbu un nedabuju.
tagad esmu taja darba kur pa vasaru stradaju galvenais man tagad bus nostradat 1vai 2 menesus lai butu bezdarbnieki.-sis darbs salidzinot ar to darbu no ka aizgaju ir pavisam grutak un mazak maksa.

bet ceru ka tieksos uz prieksu.
nozeloju ka aizgaju no iepriekseja darba tagad to apzinos ka tas bija ko man vajadzeja un kur jutos labi ja man butu iespeja ka sodien varetu iet uz to darbu tad uz darbu ietu ar prieku. :-)

ari sapratu to ka majas sedesana man neder jo judzos nost , bet sini darba ko atkal saku ar 1soli dod man vismaz but cilvekos un saprast to ko esmu zaudejusi , lai salidzinatu visu un zinat kas man vajadzigs .

tagad saprotu to ka izdariju nepareizu izveli butu labak panemusi slimibas lapu atgajusi no vissam nebusanam un izveselojusies kas jau itka tagad ar izdarit. loti visu nozeloju bet ir ari laba pieredze un ari stress kapec aizgaju.

Strādāju divos darbos, ko apvienoju ar mācībām dienas nodaļā.

Pamatdarbs man nepatīk, daru to naudas dēļ. Šeit nav ne mazāko izaugsmes iespēju, bet novērtēju bonusus, ko sniedz šis darbs.

Lai gan otrā darbiņā samaksa ir mazāka, daru to ar prieku, jo zinu, ka darba apjoms tikai augs, kas nozīmē gan izaugsmi, gan pieredzi, gan lielākus ienākumus. Man ir superīgi priekšnieki un kolēģi, specifiska, pat teikšu- aizraujoša darba vide. Esmu ļoti apmierināta, ka, pateicoties kādai paziņai, tiku šajā darbā :-)

Strādāju ģimenes uzņēmumā. Un pat ne naudas dēļ. Mēs ģimene turamies kopā, palīdzam viens otram.

Un vēl dažreiz piestrādāju degustācijās. To arī nedaru naudas dēļ. Te drīzāk kontakti, pieredze, komunikācija.