ko darīt?

un vai tas ir normāli, ka Tu vel jautā to?
Izvērtē abu jūsu vainu un rīkojies. Bet ir cilvēki, kas dusmās, lai tikai aistāvētu sevi, otru ir gatavi līdz ar zemi nolīdzināt un izspļaut arī ļoti sāpīgas lietas, bet ne vienmēr tas ir tā domāts.

nu jautāju varbūt kādai bija tāda pieredze.vaina jau ir abu,tikai vienmēr esmu vainīga tikai es! tas tā,bet gaidot viņa bērnu,patriekt mani no mājām?es ceru kas tikai tā dusmās un izgulēs to.ja es būtu zinājusi ka tā ies,nebūtu plānojusi grūtniecību.es negribu būt viena no vientuļām māmiņām.un vispār ļoti sāp,ka pret mani tāda attieksme gaidot viņa bērniņu. nebūtu gaidības,sen būtu prom kur deguns rāda

ir vīrieši, kuri dusmas nekontrolē ko saka.. protams, tas nav nekāds attaisnojums. Bet pati esmu piedzīvojusi to. Bet, kad emocijas pāriet iestājas atslābums un tad arī var sajust īstās jūtas un emocijas. Domāju, ka Tev vnk vajag nogaidīt..
Bet attieksme gan nav nekāda foršā.. :-/

it kā jau tā ir ka dusmās sarunā nez ko...bet ne tikai it kā met ārā no mājas,bet apsaukā-esmu stulba,īsta ragana.nav tik vienkārši saklausīties tādas lietas,un pēc tam samierināties,ar viņa dusmu izraisīto attaisnojumu.pie tam,piedošanu nekad neprasa,vienkārši-kā bija tā bija,nedomāsim par to,biju dusmīgs tad,tagad neesmu.un tā viņš vienmēr atbild.es ar tādiem vārdiem nekad nemētājos.

Nu Tev jau vel ir tikai 8,5 nedēļa un izvēles iespējas.
Bet pie bērnu plānošanas, piekrītu, ka to vajag darīt tikai tad, kad sievieti apzinās, ka tad, ja arī kaut kas noies greizi-spēs uzaudzināt bērnu viena. Lab, bet tas no mana nepopulātrā viedokļa puses..
Un tikai, kad iestājās grūtbiecības, viņš Tevi sāka par raganu saukt? Pēkņšņi mainījās?

Es tieši to pašu gribēju prasīt-vai tikai pēc 'apaugļošanās' viņa attieksme mainījās vai arī viņš tāds bija pirms tam?


Nu zin,laiks iet uz priekšu(par grūtniecību), tevis īsajā aprakstā,liekas,ka viņš nav gatavs būt par tēvu.?

nē it kā jau strīdamies pa reizēm,un saukā mani tā,kad ir nenormāli nikns. es tā nedaru,kāpēc viņš iedomājas ka var runāt kā grib?bet es domāju ka grūtniecības laikā to neesmu pelnījusi.un par bērnu runājot,it kā priecājas,tikai viņš nemāk to izrādīt.bet te pēkšni atkal strīda dēļ,gan es gan bērns pie vienas vietas,tā,kā tādas spēļu mašīnītes,kad grib izmet ārā

Tavā vietā ietu prom, ja tas bija tikai dusmās - tad meklēs Tevi atpakaļ, bet ja tas bija pa īstam - nebūs Tev vēlreiz tas murgs jādzird

Nu pēc Tava aprakstītā šķiet, ka Tu biji gaidījusi, ka iestājoties grūtniecībai viss pēkšņi mainīsies. Nu tagad pa vidu visam ir bēbis, cool.

grūti jau to darīt,esam ilgi kopā.un mīlu,kaut gan ar katru dienu domāju,ka mani viņš nemīl.liekas ka izdevīgi dzīvot ar mani,darba viņam nav.sedzu visu es

ir robeža līdz kurai var dusmas sarunāt "visu ko".. bet nu normāli tas nav...

Gemini dance or die tieši tā.savā ziņā ir liela nožēla ka esmu stāvoklī tieši no viņa.bet bērnā rit arī manas asinis.tā kā,kā būs,tā būs lemts.es pat nezinu,vai sākt kravāt jau čemodānu vai kā,jo mums kopīgi daudz rēķinu.un lai nemaz necer,ka es tagad viņus visus nomaksāšu.to gan es tā neatstāšu

Ja rēķini nav uz tava vārda-ko uztraukties?

Cik tas ir ilgi kopā-nu citi nodzīvo laulībā 20-30 gadus un šķiras.

Nu nav jau tā.ka pēdējais vīrietis uz zemes virsas un pēdējā iespēja palikt stāvoklī.

Tu tagad esi pie viņa? Vai neatrodaties vienā mājā/dzīvoklī?

Draudzene izšķīrās pēc 8toņiem gadiem un arī bija bērns,bet tagad jūtās daudz laimīgāka,ja reiz tā doma par šķiršanos ir atnākusi,viņa nekur nepazudīs,viņai viņas vīrietis pateica līdzīgi,un viņa patiešām aizgāja,tikai tev pluss ir tāds,ka ir līdzekļi par ko izdzīvot.

Tad, lai izdodas! Bet padomā visu ar vēsu rātu, izplāno rīcības plānu, lai nenākas atkal vilties savos lēmumos.

Pati gaidu bēbi un zinu, ka mans draugs man savu mūžu neteiktu lasies prom no mājas pat dusmās nē.Tā drīzāk esmu es ka tinās prom, bet tie grūtnieču hormoni.

Tiešām, kā jau te meitenes teica tev ir izvēles iespējas.Nedomā, ka nu tev bērns ir un nu ka tev ir jāpaliek pie viņa.Muļķības tīrākās. ;-)
Tur nekā tāda nav būt vientuļai mātei.Drīzāk manās acīs tās ir ļoti stipras sievietes, kas cīnās vienas pašai, netikai par iztikas līdzekļiem, bet ari gaŗīgi stipri noskaņotas sievietes. (t)

Tas ir jūsu kopīgs mājoklis vai viņa? Ja kopīgs,tad kāpēc tev jāaiziet? Lai pats iet...es neuzskatu, ka tā ir normāla vīrieša rīcība...
Jā, un es piekrītu, vajag visu kārtīgi apdomāt, jo ja šādi viņš izturas tagad, kad nēsā viņa bērniņu, tad kas būs vēlāk?
Bērns nav iemesls lai dzīvotu kopā un mocītos...

Izmantotāja-tur jau tā lieta ka visi rēķini uz mana vārda.jo viņš tādā kā melnā sarakstā.es visādi esmu nākusi viņam pretī finanšu ziņā.pat ļoti daudz.to cilvēki no malas saka,bet viņš to nenovērtē.biju ārzemēs strādāju un sūtīju naudiņu mājās viņam.knapinājos,lai visu varētu sūtīt prom,viņam atkal labi sanāca padzīvot.pašlaik neatrodos dzīvoklī.bet vispār dzīvoju viņa dzīvoklī. piedodiet meitenes,ka to visu rakstu forumā,bet sirds tik pilna.ka radiniekiem negribas sūdžēties,bet kaut kā gribas izkratīt sirdi,lai kāds mani saprot.tāpēc arī ir grūti aiziet,tik daudz rēkinu un aizņēmumu uz mana vārda.viņs jau saka ka visu pārdos un atdos man naudu,iesviedīšot man ģīmī.jo tiklīdz runāju par naudu,uzreiz paliek tik nikns,ka atgādinu,ka lielāko daļu viņš ir ieguvis ar manu palīdzību

Ir tāda sieviešu suga - upuris, ar to tevi arī apsveicu!

Esmu novērojusi, ka vairums tās sievietes, kas knapina naudu mīļotajam, uzņemas finanšu saistības, respektīvi vīrietis neiespringst naudas lietās, jo to dara sieviete, viņas tiek pazemotas no vīrieša puses, nolīdzinātas līdz ar zemi, krāptas utt.
Bet man jau šķiet, ka ir izvēle būt vai nebūt ar tādu ;-) , ja Tevi līdz šim ir apmierinājusi situācija uzturēt vīrieti, tad paliec par tādu lupatu un turpini pieciest viņa aizvainojumus, jo godīgi Tu pati pie tā vien esi vainīga!!! ;-)