Ziedojumi mazturīgākiem

taurenīt - nu labi, Tavs gadījums ir pavisam savādāks! Par laišanu dzīvokļos ir atsevišķa saruna - mūsdienās ir jāprot ļoti labi saprast, ko drīkst laist iekšā un ko nē, vēl jo vairāk, ja esi bērns un viens mājās! :) Bet redzi - kā tu vari zināt, ka labās lietas, kas pēc tam Tavā dzīvē ir notikušas nav notikušas tieši tāpēc, ka ar Tevi notika slikta lieta? Ja tās nebūtu, ja nauda nebūtu izkrāpta, varbūt arī labās lietas nebūtu notikušas?!
P.S. Tas nenozīmē, ka jāļaujas visām sliktām lietām, lai tikai labās arī notiktu, vienkārši jāapzinās, ka visas situācijas nav vienādas un viennozīmīgas! ;)
P.s.2. Zinu, zinu, ka viss izklausās sīrupaini optimistiski, bet nu tā es dzīvoju - kad notiek kas slikts, dusmojos, izbesos, izraudos, pārdzīvoju un tad beigās pieķeru sevi pie domas - nekas, gan drīz atkal kaut kas pozitīvs ar mani notiks un sliktais aizmirsīsies.. :D

Sunce, piešķiru Tev savu niku :)

es jau arī nesaku, ka visi ir krāpnieki, bet mūsdienās tur t;ā lieta, ko foršie cilvēki reti kaut ko ludz un baigi jāmeklē vēl, lai viņiem palīdzēt.. . Tizli, ka kāds iedzīvojies uz nelaimēm (jo varbūt, kāds, KO tas "ubags"' telo, tiešām mirst nost badā :))... Man nav naudas tik daudz, lai palīdzētu visiem pseido, tāpēc esmu piesardzīgākā...

Agrāk man bija, piemērām, zēl sīčus, kuri prasa naudiņu "māsai putriņa" arī devu pāris reizes, kad uzzināju kā dorbojas šitā "mafija"",m nju paliku tāda skepses vecene :)

taurenīt, pastāsti, kā tas darbojas. man nekad kas tāds nav gadījies

Varbūt, izklausīšos ļauna un cietsirdīga, bet, ja Tu māki rakstīt, lasīt, nav "grūta" galva un ir abas rokas, tad vari strādāt.
Naudu trūcīgajiem neziedoju, man nav viņu žēl, lai paši strādā (ada, šuj, vāc pudeles, uzkopj mājas, dzīvokļus u.c.darbus dara).
Pa retam iemetu naudu tikai pensionārēm, kas neizskatās pēc dzērājām un ziedoju naudu labdarībai dzīvnieciņiem. Dzīvnieki ir vienīgās radības, kuru man ir žēl pasaulē, jo viņi paši nespēj par sevi parūpēties par sevi un bieži vien nonāk ļaunu cilvēku rokās:(

Saujā saujiņā, nju viņiem tur veselas "bandas" kuras izpēta kāds cilvēks, cik veikalā iztērējis, kam var - nočepj, kam var, izlūdzas, baigie "psihologi" tie sīkie :)

man arī dzīvnieku ēēl, pabarojot kādu klaiņojošo suni, man daudz foršākā sajūtā salīdzinot ar sajūtu, kad dodu cilvēkiem. Vientuļu invalīdus un pensionārus žēl, citus.. nju kuce esmu, kuce :)

Man tie smirdošie bomži- ubagotāji krīt uz nerviem. Nu kāda velna pēc man sponsorēt viņu alkoholismu? Bet redz, sabiedrībai žēl un tā tik "ziedo" un pēc tam brīnās, ka Rīgas centrs kā Bangladeša- ziema vai vasara, tup visi pufaikās un piemīztās biksēs ar savām bondzelēm un smirdīgajiem suņiem.
Tie, kas patiešām trūkumu cieš, vēršas attiecīgās iestādēs. Ir ziedot.lv, ir zupas virtuves, ir naktspatversmes, ir sociālās mājas- visvisāda palīdzība no valsts. Tad labāk ziedot šīm iestādēm, vismaz tas ziedojums nonāks kādam, kas patiešām cieš trūkumu un kam gribas ēst nevis kārtējo reizi aizliet mūli.

Un, ja pa tiešām vajag naudu, tad strādās arī pa 3ls dienā, zinu cilvēkus, kas strādā 8h pa 3-6ls un nečīkst, bet pelna, lai arī mazu naudu tomēŗ naudu iztikai.

Vienreiz ar draudzenēm sēdējām parkā Smiltenē, netālu no autoostas un pienāca vīrietis, teica, ka pietrūkstot 10sant maizītei, es teicu, ka ejam kopā uz veikalu un es nopirkšu. Protams, pēc tam maizīti viņam vairs nevajadzēja.
Vienu ko es varu pateikt - cik labi, ka nedzīvoju Rīgā, jo es nespētu noskatīties uz tiem, kas ubago naudiņu, it sevišķi, ja dzīvnieki vēl blakām ir.
Zinu vienu vīrieti, kas tunelī, pie Origo sēž kopā ar vairākiem suņiem, tie suņi ar tādām acīm skatās, ka man sirds vai žņaudzas, bet tam vīrietim, kurš ubago - naudas ir vairāk kā saprašanas.

Landa, tam vīrietim tas ir ilggadējs bizness.
Reiz es dzirdēju kā ubagotājs teica savai vecenei, lai viņa viņam nopērk smirnoff šņabi un deva naudu viņai:-D :-D :-D

Bifeli un turklāt viņam bija arī mobilais :D pēdējā laikā es aktīvi biju pa Rīgu, tāpēc es to vīrieti tur bieži manīju, bet ja manā pilsētā kas tāds būtu - traka paliktu laikam. (t)
Bija mums viens bomzītis, un, kad viņš nomira - uzzinājām, ka viņam naudas bija vairāk kā citam "normālam" cilvēkam, bet ikdienā staigāja noplīsušām, netīrām drēbēm, pats nekopts, bet redzi kā iznāca galā - tas tak bija bagāts vecis :D (t)

Man tētis dara tā,ja pie viņa kāds pienāk un jautā naudu pārtikai,tētis pasaka,ka var kopā aiziet uz veikalu,nopirkt viņam maizīti vēl kādu desas gabaliņu un ko šie - nē,paldies,viņiem nevajag vairs.....
Bet protams,ka to naudu vajag kādai pudelei...

man ir pārāk daudz negatīvas pieredzes ar šiem visiem. tunelī pie stockmann, turpat kur tas suņu vīrs tup, vakaros ir omīte, kas pārdod rozītes vai tulpītes. un tad, kad viņai "darbalaiks" beidzas, atnāk pēc skata labi nodrošināts vīrietis, nolamā, ka par maz pārdots un vēl pasaka "nu labi, pati vainīga, noskaitīšu no tavas daļas". pa vecrīgu vienubrīd staigāja melnīgsnēji bērniņi un stāsta, ka mamma nabadzīga un nevar viņus nodrošināt. Taču šī mamma viņus ik rītu izsviež no mašīnas, lai viņi staigā ubagodami. vēl nesen ievēroju tīnīšu baru, kas ļoti neslēptā un uzbāzīgā veidā prasa naudu un cigaretes visiem. pie Origo ļoti ilgu laiku bija tante, kam bija kāda šķietama slimība, šķobīja seju, ļodzīja kājas utt. reiz redzēju viņu sēžam bankā.
laukos ir viena pazīstama ģimene, kur abi vecāki ir nodzērušies, dēls arī un meita ar pamatskolas izglītību bērnu sadzīvojusi. viņiem ir maznodrošināto statuss un katru mēnesi no saziedotajām naudiņām tiek kādi lati un putraimu pakas. protams, ka par tiem latiem nopērk nevis pienu, lai izvārītu putru, bet kaut kādu kaimiņa krutku un nedēļu dzīvo zaļi.

pazīstu vienu meiteni, pirmo reizi, kad viņa lūdzās naudu autobusa biļetei, iedevu latu, nepagāja ne nedēļa, kā viņa man atkal klāt ar to pašu stāstu, tad gan bija dusmas. Un tad vienreiz redzēju, ka viņa pieiet pie vienas tantes un prasa to pašu, uzreiz piegāju klāt un teicu, lai viņa NEDOD, jo šī meitene laikam ļoti aizmāršīga, ja jau katru dienu pazaudē maku.. Pēc tam tā meitene man k-ko nolamājās, nolādēja..

Vislabāk laikam ubadziņiem uz ielas iedot ko ēdamu, nevis naudiņu.

ir trūcīgie, kuri tiešām ir trūcīgi un ubagošana ir viņu vienīgais ienākumu un iztikas avots, bet ir tādi, kuri to dara, lai apmierinātu savu kāri pēc alkohola, narkotikām un ir dzirdēts, ka arī prieka pēc- nedod Dievs viņiem reiz palikt bez maizītes 8-)
mana personīgā nostāja šajā jautājumā- Tu nevari palīdzēt visiem, jo tas nav reāli. es neziedotu mūziķiem, jo viņi lielākoties to naudu pēc tam notriec Vecrīgas bāros. es neziedoju arī pārējiem uz ielas lūdzošajiem cilvēkiem, jo, gluži vienkārši, neticu, ka tā nauda tiks izlietota par maizīti, desu un sieru. šķiet, ka tā tiks iztērēt par kaut ko stiprāku kā piens vai tēja.
es ziedoju caur labdarības organizācijām, jo tajās, lai tiktu pie naudas jāiesniedz dokumenti, kas apstiprina nepieciešamību pēc palīdzības, kā arī iziet stingu pārbaudi un kontroli. es zinu, ka tā naudiņa aizies mērķim.
man ir žēl visus, kas sēž uz ielām. gribētos palīdzēt visiem- uzmundrināt, pabarot, iedot pajumti, dāvāt siltumu un mīlestību. bet ir jābūt kaut kādai atlasei- tas ir dabiski, tā dabā ir iekārtots. dabiski ir arī neticēt un šaubīties.
palīdzēt vajag, bet kam- to nju jāizvēlas mums katrai ;-)

Es kad būšu LV. noteikti gribu uztaisīt paciņu, ar pārtikas produktiem un noziedot, kādai mazturīgai gimenei :)
ļoti bieži ari ziedoju naudiņu :) caur netu.

es neesmu naiva, bet man viņus visus tiešām ir žēl. nav tā, ka visiem naudu dāļātu, bet kaut kur man tas viss aizķeras..tā man ziemā, kad bija tas nenormālais sals pieturā pienāca vecītis klāt un prasīja vai nevar nopirkt biļeti transportam, jo visur kontroles stāvot. man alga bija nākamajā dienā un makā 2Ls palikuši, neko..aizgāju nopirkt to biļeti, jo pati tur stāvot biju pārsalusi un redzēju, ka arī viņš dreb no aukstuma. bet es nepaspēju nopirkt to biļeti, jo mans transports brauca, iebēru viņam saujā to naudiņu un aizskrēju, pēc tam skatījos, ka viņš tiešām pats pērk.
ticu, ka ar vienu roku dod, ar otru saņem, tāpēc tas vai viņi krāpnieki vai nē, lai paliek uz viņu sirdsapziņas. jo, ja mana sirds saka, ka jādod, tātad ir jādod. :)

Nu re! esmu nomierinājusies par saņemtajiem komentāriem un palikusi pie tā, kapēc šai sievietei devu. Ticu tam, ka ja nu man vajadzēs tad vismaz Dievs par mani neaizmirsīs, neapēdīšu kādu šokolādi vai nenopirkšu ko savam priekam, bet iedevu šai sievietei. Viņa bija kurlmēma, kaut ko rādija, kā pateicību, bet es jau nesapratu. un izdzīvoju bez tā latiņa ko viņai iedevu. Nerunāšu par tiem "smirdīgajiem" dzērājiem, kas staigā un diedelē katru dienu, bet tā sieviete... arī tas ka viņa bija invalīde man nospēlēja uz jūtām, jo man tētim ir 1 grupas invaliditāte un Dieviņam tik lūdzu gadus vēl un vēl sev līdzās, vēl daudzus Ziemassvētkus un Jaunos gadus, dzimšanas dienas un jāņus, Gan viņš to redzēja un man atdarīs ar to ko es viņam lūdzu (l) Jauku Jums visām nākamo nedēļu :-)