Esmu pat ļoti ilgi viena un tie nav 2 gadi :-D . Nepalieku ne īdzīga, ne lecīga, ne arī tāds klasiskās vecmeitas īgnuma kalngals, kad redzu, ka kādam veicas mīlestībā. Gluži otrādi! Es par viņiem priecājos. Taisnība, drusciņ jau sirsniņā iesmeldzas, ka neesmu atradusi to otro pusīti, no kura saņemt atbalstu, mīļumu, siltumu un vienkārši kopā būšanu. Par seksa un pozitīvu emociju trūkumu gan nesūdzos, jo ir pietiekami daudz piedzīvojumu, kas ievelkas vairāk par vienu nakti, kā arī regulāri saņemu vīrišķo sievietes novērtējumu, ka esmu tomēr tā vērta (l) (tas manu pašapziņu tur pie dzīvības). Tagad atkal ir uzradušies divi vīrieši, kas gatavi man sniegt mīļumu un atbalstu, bet viens nav galīgi atbilstošs manām prasībām un otrs manī izraisa bailes, ka patiešām samīlēšos un pazaudēšu sevi, kuras tā jau nav daudz :-D . Gan jau atkal laidīšos lapās un žēlošos, ka man nav neviena :-D. Manā gadījumā sportošana palīdz, jo tas dod lielāku eneršiju un fiziskās aktivitātes vispār aizvāc depresīvās pazīmes, vietā liekot daudz pozitīvisma. Tavā gadījumā varbūt arī palīdz ;-) . Manuprāt, pievērs vairāk uzmanības pašai sev un mazāk koncentrējies uz to, ka tev NAV attiecību. Labāk priecājies par tām lietām, kas tev ir. Tas radīs pozitīvu starojumu no tevis, nevis izmisumu acīs, kas redzams jau pa gabalu. Visam savs laiks ;-) . Kad redzi savā tuvumā kādu piemērotu kandidātu, tad paflirtē ar viņu - ja būs abpusējas simpātijas, tas nevar palikt bez labām sekām! Lai veicas!