Atgriezos no salīdzinoši neraženas dienas! Un laiks arī ne pēc kā! Bišķi besis! :-(
Šodien nonācu (kārtējo reizi) pie secinājuma, cik es ļoti neciešu baļķvedējus, kaut gan šoreiz viņi nav vainīgi! :D Braucu pa ceļu, kur normāli var izmainīties divas mašīnas smagās. Priekšā ceļa malā kaudzītēs salikti baļķi un... fūre ceļa vidū, man jau parāva dusma, jo man, lūk, ir jābrauc bez maz vai pa grāvi (braucu pa grāvja malu un baidījos, ka neieslīdu), tad, braucot garām tai fūrei, kurai kravas nodalījumā šķeldu bēra (ja nemaldos, tad no baļķa veidoja pa taisno kastē) un, protams, vējš pūta pāri un daļa uz manas mašīnas, kas vēl lietainā laikā pielipa! (e) (e) (e) Bļē, tas ir koplietošanas ceļš, nevis meža stiga. Un man vēl tas liekas nedroši, ka nav kaut kāds laukums, kur nedrīkst tuvoties parastie auto! Un nav jau pirmā reize, kad ar šito saskaros! Karoč, gribēju izkratīt dusmas, paldies dārgās psiholoģes! ;)
:D :D :D
Eju pēc bērna un tad jāsakārto māja! :)