Esmu nenormāli izbesijusies.
Nabaga kolēģītei nesanāca atrast nevienu, kas varētu viņas vietā pastrādāt.
Mans plānotais rītdienas eksāmens iet secen, nāksies ņemt norīkojumu.
Forši strādāt 12h, ja esi rēķinājies ar 6. Pusdienās būs jāprasās dienas apkopējai, lai palaiž, jo citiem jau pofig, ka tik pašiem labi. (e)
Priekšniece redzēja, ka esmu raudājusi, uztaisīja tādu ģīmi itkā tas būtu augstākā mērā noziegums.
Viņa jau man kaut kad vienreiz teica, ka raudāt darba laika ir bezmaz vai katastrofa. Nu tad lai iet pa gaisu un tur savu degunu mākoņos, es ticu, ka viņai tas nāks atpakaļ. Esmu noraudājusies, izbesījusies un tādēļ man ir vēl sūdīgāk, nu jau sāp galva, un vēl plusā jūtu, ka kāpj temperatūra. :'-(