nu tad tā- ar draugu esam kopā samērā ilgi, neoficiāli mēnešus četrus,oficiāli,pāris nedēļas..... es pat nez vai tā ir problēma, bet tas mani nomāc....nu tad tā, ir vnk ideāli,līdz brīdim ,kad es nesaprotu,kas notiek- viņam, kā ar bomi pa galvu un,kaut kādas šaubas vai kas uzmācas....
attiecībās varam runāt par pinīgi visu,naw tā, ka ir kaut kādas barjeras vai kas, bet tā arī skaidrībā nēesmu tikusi,ka pēc tā.....
varbūt problēma tā,ka abi esam pārāk līdzīgi un mums abiem riebjas,kad mūs māca....kas to lai zin...
brīvdienas bija vnk ideļas-majā pie ezera, abiem acīs tā īpaša uguntiņa, sexs vnk ideļas, atbraucam majās, abi čubināmeis viens gan otru, bet te vakar vakarā kaut kas notiek un čiks- nekā vairs naw....ja godīgi es pat netaceros,ka un kā, biju vnk pārgurusi,laikam par daudz tā svaigā gaisa..... ;-)
katrs zem savas segas, bez apskāvieniem utt....lai gan paratsi, naktī naw tāds mirkli,kad viens vai otrs, otru naw apskāvis....
es tiešām nez,kas par vainu....
viņš ir atdzineis,ka grib mani,kā savu meiteni,ka grib,lai esmu tikai viņam,ka tā naw tikai aizraušanās,ka cer,ka viss nopietni,ka labprāt brauktu prom, ar mani kopā un tur uzsāktu kopdzīvi utt...
paldies,ka izlasijāt un padalieties domās... ;-)