paarlieciiba par sevi

:-/

Ko nozīmē nav lemts? Vienkārši tev uztraukums,ko sabiedrība padomās un pārējie lieliskie,šūpulī ieliktie stereotipi un bailes - ko padomās?! Viegli pateikt - neuztraucies,bet tur jau domāšana jāmaina.

Tikai un vienīgi prakse, grāmatas te nelīdzēs. ;-) Saņemies un apsoli sev, ka sāksi runāt turpmāk visos semināros pēc kārtas, uzņemies kkādu pasākumu vadīšanu skolā utml. Protams, sākumā stostīsies un būsi kā trīcoša lapa, bet tas nebūs mūžīgi. Pārliecināti cilvēki ir tie, kuriem pa lielam nospļauties, ko par to, kā viņi runā, izturas, izskatās utt. domā pārējie. :-)

jo vairāk uzstāsies, jo mazākas būs bailes. nez, man arī bija bail, bet tgd augstskolā, kur praktiski visu laiku ir jāuzstājas, tas vairs neliekas nekas īpašs, lai gan uztraukums, protams, ir. vnk jāpārkāpj sev un jātrenē sevi pie publiskas runāšanas.

es jau mēģinu darīt un pirms tam it kā visu izplānoju, ko teikšu, ko darīšu. aizeju klases priekšā un viss..man galvā tukšums, es vairs neko nezinu un neko nesaprotu vispār tāda sajūta, ka domāšana atslēdzas :%27-( Varbūt meklēt psihologa palīdzību?? savādāk man katra uzstāšanās pārvēršas par mocībām, es jau cenšos uzstāties, jo skolā arī tas ir daudz jādara. domāju ka bērnu (klases) priekšā tās bailes nebūs, ka tās ir tikai pieaugušu cilvēku auditorijā, bet kļūdijos...vienkārši reizēm nolaižas rokas un gribas padoties, jo leikas, ka es to nespēšu :%27-( respektīvi, ka man vajadzīgs darbs kur varu sē'det viena pie datora un papīriem un viss.

kurām klasēm Tev jāmāca?

Tad neizplāno. Aizej vienu reizi tikai aptuveni zinot, ko runāsi, bet līdz sīkumam nemācoties bez maz vai no galvas. Nevar bailes pārvarēt, ar tām nesaskaroties. Protams, personības ir dažādas un citiem pārvarēt mulsumu ir grūtāk, ilgāk, citiem vieglāk, bet es domāju, ka ar laiku to var izdarīt jebkurš. Tāpēc nevajag sevi nolemt tikai papīrdarbam, jo ticu, ka tev patīk tas, ko tu mācies. Tikai saņemšanās vaina. :-)

jā, palīdzēt var tikai prakse, negribu solīt, ka tev arī tā būs bet vismaz vairumam studiju biedru kam sākumā bija pamatīgs stress uzstāties, jau gada beigās bija daudz vieglāk. Vnk nostājies auditorijas priekša un centies izturēt normāli sīs 40min, zini, ka tad bū starpbrīdis- kad varēsi atpūsties. Un tie pie tam ir skolēni- viņi tēmu noteikti nezin labāk kā Tu- tātad nekādus šaušalīgos jautājumus neuzdos. Vari mēģināt izmest kādu joku spriedzes noņemšanai, bet lai nav tā ka klasē klusum bet tu viena stāvi un ķiķini ;-)

man patīk tas, ko mācos. Bet viens ir apgūt to teorijā, otrs atpoguļot praksē. laikam pēc kārtējās neveiksmes gribas dzirdēt uzmundrinošus vārdus, lai spēju saņemtos un atkal doties cīņā ar savām bailēm.ceru, ka kkad tas pāries. man jāmāca sākumskolā + nākamgad vajadzēs vienu priekšmetu pamatskolā.

Man arī ir līdzīgi tev, tik es vēl neesmu tikusi līdz praksei, man vēl 2 gadi jāmācās un pasniegšu stundas pamatskolai un vidusskolai. Auditorijas priekšā izejot es nevaru saņemt sevi rokās un parunāt, plus vēl tas, ka es tik šausmīgi ātri nosarkstu. Jau sēžot un domājot, tulīt būs mana kārta esmu sarkana kā biete. Domāju arī par psihologu, bet domāju, ka tas nav vajadzīgs. Vienkārši vairāk vajag runāt, izteikt savu viedokli un nebaidīties no tā"ja es kautko nepareizu pateikšu".
Nemaz nedomā par citu studiju programmu.
Es jau domāju, ka tev jāstrādā ar lieliem bērniem t.i pamatskolā un vidusskolā, bet sākumskolas sīči, beidz, tak nav tik traki.Zinu, ka noteikti ir kautkādi izlēceji, bet ne jau visi. Nevar jau tā teikt, bet tu tak esi pārāka par viņiem. Viņi tevi ciena un uzrunā uz "jūs". Un kā jau te meitenes teica, pamēģini, neiekalt visu dienas tēmu no galvas, ej un stāsti no sevis. Pastāsti, kā tev pašai vieglāk bija to tēmu izprast. Ieejot klasē pajoko mazliet, pajautā bērniem "ko jūs šodien gribat iemācīties"? Pēc stundas "vai ir kādi jautājumi".Sāc ar viņiem diskutēt. Galvenais domā, ka tur, tajā vidē tu esi galvenā, ne viņi un viss būs labi. Ar laiku vispār runāsi, kā ar savējiem. Galvu augšā un uz priekšu.

Bailes var pārvarēt skatoties tām acīs! Ja ir bail no "paranormālām" parādībām,tad jāmeklē izskaidrojoši un reāli iemesli. Ja bail sevi parādīt,tad saņem sevi grožos apsoli ka darīsi tā.. un tā... pati zini kā darīt un kā uzvesties! :-) Un jā,palīdzēs sevis pārvarēšana ikvienas auditorijas priekšā, nebaidies būt arī ikdienā izpalīdzīgāka un sabiedriskāka. Jo problēma jau ir tā ka mums liekas- nepazīstamie jau ir citi radījumi kuriem mūs nesaprast,bet tā nav! Atceries arī to ka lielākā daļa cilvēku nekontrolē savu mīmiku,sejas izteiksmi vai arī ir tādi kuri speciāli grib lai citi jūtas neērti, jo paši tavā vietā tā justos. Nebaidies parādīt savu viedokli,būt pozitīva un aizrautīga,tad arī cilvēki vairāk pasmaida un visiem NEKAD neizpatiksi! ;-)

siichi ta siichi, es ar visu laiku domaaju, ka tas tak buus vienkaarshi un forshi, jo pati teorija un viss man patiik. Bet es izeju priekshaa un chussh, nekaa vairs nav, es paskatos uz to daudzumu beernu un mans praats aizbrauc kkur taalees zilajaas...

Bet ikdienā esmu diezgan atvērta, varu mieriigi saakt sarunu ar sveshiem cilveekiem uz ielas vai veikalaa. taapat arii izpaliidzeet, ja vajag paliidzu un taa... Paldies par ieteikumu sanjemt sevi grozhos, bet es nezinu kaa to izdariit... Jo es biju gatavojusies uz nodarbiibu, bet klases prieshaa vairs nejuutos briivi un kaa lai tiek no taas shausmiigaas sajuutas valjaa, man nav skaidrs veel arvien :(

Interesanti ,kadu profesiju macies!?
Par runasanu auditorijas prieksa-esmu runajusi 300cilveku prieksa-vel anglu val.. :-( !Es atceros ,ka man triceja kajas,bet seja neko nevareja pateikt!Man liekas ,ka jamegina runat ar tadu domu,ka tas ko saki, ir pareizi,nevar saubities,ja sak saubities par savu teikto,tad ta runa aizkeras,sakas uztraukums utt
Es parasti censos neskatities uz cilvekiem ,kuriem ir tada stingra seja ,skats-mani tas loti iespaido! :-( Vienmer izvelos kadu seju,kas ir tada patikama,atsaucigas acis...tas ari palidz!Galvenais saturet sevi "stingri grozos"-lai vai kas! (l)