Es gan tā nevarētu. Man ar pilnīgi visiem bijušajiem tagad ir ļoti labas un draudzīgas attiecības. Kad nejauši satiekamies kaut kur, vienmēr aprunājamies, kā kuram iet un tā. Ar savu pirmo draugu, kad viņš ir Latvijā, vienmēr padzeram kafju. Nav nekādu zemtekstu (vismaz no manas puses), tīra draudzība. Es nemaz nevarētu tā - kā ar nazi novilkt un viss. Man tas cilvēks kādā konkrētā dzīves periodā bija dārgs un svarīgs, un tas, ka tieši mums kaut kas līdz galam nesanāca, nenozīmē, ka viņš ir jāizsvītro no tagadējās dzīves. Man liekas, ka tā ir pilnīgi normāla, pieauguša cilvēka rīcība. Tāpat kā neatbalstu "visu tiltu nodedzināšanu". Ir jāmāk nošķirt mirkļa emocijas no patiesās problēmas. 8-)