pofigisti.

ui, man arī receptīti :-D
esmu uzskatāmākais piemērs, kas streso par visu, kas uz mani attiecas - sākot ar skolu (lai arī es apzinos, ka skola nav nekas nāvējošs), beidzot ar visu pārējo.
nav jau tā, ka tas aiziet galējībās, uz eksāmeniem un mācīšanos īpaši neiespringstu, bet tāpat stresa līmenis man turas un nejūtu, ka tas gribētu kristies. (e)

es arvien vairāk kļūstu pofigiste, agrāk cepos par visu, tgd vnk ļaujos dzīvei. bik jau ir tas stresiņš, piem, par skolu, bet tomēr easy...
un, jā, man arī ļooti grūti paturēt pie sevis savus plānus, izstāstu tuvajiem, bet iespējams, ka labāk tomēr nē. jo mazums kāds piemet savu negatīvo emociju un tas tevi nezinot ietekmē. ;-)

Man šitais ik pa laikam "pielīp" no vienas no kursabiedrenēm. Un tad es sāku cepties, ka neko nepaspēju izdarīt, nav tā kā ieplānots..
Kā cīnīties? Ja neizdodas plāns A, vienmēr pastāv plāns B, kas arī mani apmierina. Nemēģinu būt perfekta visur. Un neieciklējos uz lietām, jo tādā gadījumā bieži var nepamanīt citas foršas izdevības :)

Man šķiet, man ir no abiem diviem.. Ja kko daru, tad daru tā, lai pēc tam pašai prieks, vnm tā, lai būtu izdarīts viss, kas ir bijis manos spēkos.. Nu to var teikt par studiju lietām - kursa darbiem, prakses atskaitēm utt. BET ir viens bet :D piemēram, tos pašus kursa darbus vnm esmu sākusi rakstīt pēdējā mirklī, kad vairs nav variantu.. Jā, ir gadījies pasēdēt negulētas naktis un pa taisno uz aizstāvēšanu, bet vnm esmu izdarījusi visu pēc iespējas labāk, kaut arī pēdējā mirklī :-D un vērtējums ir bijis krietni augstāks par tiem, kas sēž mēnesi pie tā darba. Tādā ziņā esmu perfekcioniste, kaut arī ierobežotā laikā.

Nezinu, man jau škiet, ka Tu nevari sevi pārveidot, kāda esi, tāda esi.. ;-)

var gan pārveidot. ja patiešām to vēlas un ir gatava piestrādāt. ;-)

Nu varbūt.. Bet tad tiešām jāstrādā ar sevi :-D

protams. ja ko ļoti vēlas tad arī strādās, lai to sasniegtu. :)

zaki, ta nu gan atradi ar ko lepoties. tik jauna un jau alkaholike. :-D :-D

es nedomāju,ka vajag būt 100% pofigistam,ir jāzin ko gribi,jādzīvo viegli nevis vieglprātīgi.
stāstīt gan nevajag,labāk darīt!

Vajag censties samerigi savam iespejam. Jasaprot ari,kas esi par cilveku. Jacensas mierigi un merktiecigi, nevis satraukti un parlieku emocionali.

piederu pie perfekcionistiem ar slinkuma noslieci. t.i. - ar ārkārtīgi augstām darba spējām .. pirms dead - line :D
bet nu nevar būt visi cilvēki pofigisti un nemaz NEVAJAG. kur tad ellē šī pasaule nonaķtu, ja jau tagad ir d*rsā ? :D
vai nu dara cik labi var, vai nedara vispār. es nevaru izdarīt darbu slikti .. sevišķi zinot, ka ES varētu labāk. mani neinteresē cik slikti kaimiņu Anna dara to pašu, ja es varu labāk .. līdz ar to daudzas negulētas naktis universitātē bez šķietama mērķa un nevajadzīgs stress pirms eksāmeniem. un tomēr - nenožēloju..
un neuztraucies ;) viss izdosies agri vai vēlu. mēs uzkrājam tieši tik daudz pieredzes, cik nepieciešams :) visā krišanas un celšanās spēlē tieši tā celšanās un kaut kā jauna uzsākšana ir pats galvenais ..

Varu ar pilnīgu pārliecību nosaukt savi par pofigisti daudzos jautājumos, bet kas attiecas uz nopietnām lietām, tad savus nospraustos mērķus nekad neatklāju, kkā pieturos pie šīs māņticības, ka nedrīkst!

Klimpuci, tu superforši uzrakstīji beigas - mēs uzkrājam tieši tik daudz pieredzes, cik nepieciešams. visā krišanas un celšanās spēlē tieši tā celšanās un kaut kā jauna uzsākšana ir pats galvenais. tā ir tāda motivācija, kaut ko darīt! :-)