Tik ļoti sāp.. ;(

298

Reģ: 29.01.2009

Cik gan ātri mēs pieķeramies pie dzīvnieciņiem..

Kopš paņēmu aizgādībā mazo kaķēnu ir pagājušas tikai pāris dienas. Pavisam maziņu. Labi, ja trīs nedēļas vecu. Mazais Rokijs. Viņs tika barots ar pudelīti, jo bija palicis bez māmiņas, viens pats, mazs un pamests.

Vēl šorīt pašā rīta agrumā viņš pie manis piekunkuļoja savā mazajā šūpojošājā kaķēna gaitā un bļaustījās, jo bija izsalcis. Un pēc stundas.. viņa vairs nebija šinī pasaulē.

Kāpēc? Vai viņam tik ļoti trūka viņa māmiņas? Vai varbūt viņš bija pārāk ilgu laiku pamests, pirms viņu paņēmām? Vai varbūt es ko darīju nepareizi?

Sāp..

02.04.2011 16:58 |

diamond_butterfly

1063

Reģ: 29.01.2009

Es savu kaķenīti paņemu 6 mēn. atpakaļ no ss.lv. Man teica,ka kaķīts ir 2.mēn vecs un jau ir gatavs doties pie jaunajiem saimniekiem, tomēr kā vēlāk izrādījās mazajam bija nepilns mēnesīts tikai, bet kad viņu ieraudzīju mana sirds neatļāva vairs viņam palikt tajā čūsku midzenī. :-/
Mazo ļoti mīlu,gādāju un lutinu viņu. :) Man pat balss uz viņu nepaceļas,kas viņa kautko salauž,saplēš,apgāž,sagrauž. Gluži preteji-man tas liekas ļoti mīļi. (l) Un citreiz liekas,ka man ir ļoooti izlutināta mazā princese. (l) Bet pat šīs rūpes un mīlestība neaizstāj kaķēna māmiņu, no kura viņa tikai atrauta jau ļoti agri. Mazā mēdz ar purniņu līst padusēs un ar ķepiņām spaidīt,protams,nadziņi neizpaliek. :) Sākumā likās mazliet jocīgi, bet ātri vien sapratu un mēģinu aizstāt viņas mammīti cik vien spēju. Tagad jau esam paaugušās, bet joprojām patīk līst padusēs un murrājot skrāpēties. (l)

03.04.2011 10:46 |