Cik gan ātri mēs pieķeramies pie dzīvnieciņiem..
Kopš paņēmu aizgādībā mazo kaķēnu ir pagājušas tikai pāris dienas. Pavisam maziņu. Labi, ja trīs nedēļas vecu. Mazais Rokijs. Viņs tika barots ar pudelīti, jo bija palicis bez māmiņas, viens pats, mazs un pamests.
Vēl šorīt pašā rīta agrumā viņš pie manis piekunkuļoja savā mazajā šūpojošājā kaķēna gaitā un bļaustījās, jo bija izsalcis. Un pēc stundas.. viņa vairs nebija šinī pasaulē.
Kāpēc? Vai viņam tik ļoti trūka viņa māmiņas? Vai varbūt viņš bija pārāk ilgu laiku pamests, pirms viņu paņēmām? Vai varbūt es ko darīju nepareizi?
Sāp..