Tieksme rupeties par citiem

Par draugiem iespējams.
Bet nu vairāk uz mani arī ir attiecināms tas, ka nemāku pateikt "nē". Un pēdēdējā laikā īpaši.

Man agrāk bija šī tieksme, bet nezinu, kas mainījās, bet man vairs nav viņas vispār!

Es tagad vnk nepamanu, kas notiek apkārt. Tādā ziņā, lai kādam palīdzētu...

Žēl atzīt, bet pilnībā vienalga!!!

Cerams, ka kādreiz atkal mainīsies...

Nav tādas pret svešiniekiem.
Jā,es vienmēr būšu gatava palīdzēt saviem mīļajiem,tuvajiem cilvēkiem,savām draudzenēm utt.cik vien manos spēkos iespējams.
Taču par svešiniekiem man ir vienalga.Agrāk ļoti gribēju visiem palīdzēt,arī svešajiem.Bet redzot kā tādus izpalīdzīgus cilvēkus savtīgi izmanto un vēl aiz muguras pasmejas par viņu uzķeršanos.
Tagad man par svešajiem ir vienalga.

man patīk rūpēties par savējiem, bet svešajiem man patīk izpalīdzēt, ja man to palūdz vai arī ja es redzu, ka man no tā gabals nenokritīs, ja es kādam no brīva prāta ar kko izpalīdzēšu. beeet - nepārspīlējot, protams.

Heartkiller, nesaprotu līdz galam Tavu nostāju - es palīdzēšanu svešam saprotu ar to, ka, piemēram, šodien vecam onkiņam palīdzēju jaku pie ģimenes ārstes uzkarināt, jo viņam nebija pietiekami spēka..
pacēlu sievietei nokritušu dokumentu, palaidu apsēsties vecu tantuku ģim.ārstes rindā..
ja cilvēks aizmidzis pieturā, pieeju un pajautāju vai viss kārtībā, ja to neizdarītu, tad mani vairākas dienas vajātu vainas apziņa, ka varbūt es viņam varētu palīdzēt un glābt dzīvību.. :-/

skatos, ka līdz galam savu jaut. nenoformulēju :D (kā vienmēr)

tātad vai arī tādas vienkāršas lietas Tu nedari svešiem cilvēkiem?
man tas liekas normāli pacelt cimdiņu un padot cilvēkam, kuram tas nokritis vai pateikt, ka tas nokritis(ja jauns) :)

Diize,arī to es vairs nedaru.Gana daudz reižu esmu dabūjusi riebīgas piezīmes.Gribu palīdzēt tantiņai iecelt somu transportā-viņa sāk brēkt,ka es viņu aplaupot.Gribēju palīdzēt pāriet pāri ielai vienreiz vienam opim-viņš nosauca mani par sātanisti(es ģērbjos melnā).Un tie ir tikai pirmie gadījumi,kas nāk prātā.Paldies.Man tādas negācijas nevajag.Lai tiek paši galā.Man vienalga ko par mani padomā,bet nu sorry-es netaisos piedāvāt palīdzību,lai pēc tam preteklības klausītos.
Un ar to izmantošanu es domāju tīri palīdzību finansiāli piemēram.Nu,visus tos ''man nav biļetītei naudas'' un ''es mirstu badā šodien'' personāžus.Visus šitos žēlīgo tekstu mētātājus.Agrāk man likās,ka moš nav un,ka es iedošu un palīdzēšu cilvēkam.Tagad uz to vairs neiekrītu.

Heartkiller - uz tiem naudas trūkumiem es ar neuzķeros :D tas ir ārprāts!
bet baigi traki, ka Tev tā ir bijis, jo man nav tāda nelāga pieredze..
pat veikalā, kad sievietei grozu noliku viņa ilgi smaidīja un pateicās .. aii :)

Agrāk es biju īsta samariete :D glābu visus, par visiem pārdzīvoju, bet tagad esmu kļuvusi rūdītāka, esmu aplauzusies un sapratusi, ka pārlieku liela vēlme glābt pasauli no visa sliktā neļauj man pašai dzīvot gana labi. Agrāk tā bija, ka atdevu visu sevi citiem, un sevi atstāju pēdējā vietā. Tā nevar. Bet, ja godīgi, gribas tomēr nedaudz vairāk sevī to dāsno un naivo atkal :)

ir, ir. Es vainu noveļu uz horoskopa zīmi, jo aprakstā rakstīts, ka nereti man citi vairāk rūp nekā es pati sev :-D :-D

Ja cilvēkam klājas patiesi slikti, tad varu palīdzēt, bet neesmu tāda, kas gatava uzupurēties citu labā un par sevi aizmirst.

Man drīzāk patīk neuzkrītoši palīdzēt cilvēkiem iziet no neveiklām situācijām. Tā, lai tas cilvēks nemaz nepamana, ka es pamanīju viņu neveiklību. Tas man sagādā prieku :)

jā,saviem mīļajiem vienmēr palīdzu.par svešiniekiem ir atkarībā kāds tas svešinieks ir,es vienreiz palīdzēju tantītei pāriet ceļu,jo viņa slikta redze.bet lielākoties ar palīdzēšanu svešiniekiem esmu uz "jūs",jo man liekas,ka lielākā daļa izmanto.diemžēl ne jau reāli viņiem vajag palīdzību,tikai lai dabūtu naudu dzeršanai piemēram..

Nē, nepiemīt. Es vispār esmu diezgan egoistisks cilvēks. Rūpējos tikai par saviem tuvajiem (par tiem es stāvu un krītu, piemēram, par saviem vecākiem, māsu) vai tikai tad, kad to pati vēlos. Esmu laba pret tiem, kas ir labi pret mani. Saprotu, ka šis ir viens no maniem mīnusiem. Arī attiecībās visās (!) vienmēr ir bijis tā, ka mani ucina un aprūpē. Es tiešām nezinu, ko nozīmē izdabāt vīrietim un glaudīt pa spalvai, aptekalēt. Šajās attiecībās laužu sevi, jo vīrietis pret mani ir tik labs, ka pašai gribas būt tikpat un vēl labākai :-) Labs iemesls pārmaiņām :-)