draudzība

man pārmet, ka neatbildu uz zvaniem, bet ja es negribu runāt tad negribu un viss...

ja Tev vnk negribas satikties tas ir ok, bet ja Tu atsaki palīdzību un izrunāšanos, kad draudzenei ir tiešām slikti, tad tas nav ok.

Nē, nu tik kritiski ar mani pavisam noteikti nav, jo ja kādai draudzenei vajag palīdzību vai kāda sāpe, tad esmu blakām, bet man dažreiz apnīk, ka mani pa biežu mēģina izvilkt laukā no mājas, lai darītu ko bezjēdzīgu kā vienkārši parunātos vai pastaigātos.
Grūti jau ir atteikt cilvēkam, kuru pazīstu jau no bērnu kājas, bet grūti arī pateikt, ka negribās tik bieži satikties.
Esmu dīvaina palikusi uz pavasari :D

mm, Man arī tā mēdz būt, bet tas tā ātri pāriet :-)

Tas jau tikai cilvēcīgi..es bieži neceļu telefonu, ja zinu, ko prasīs, jo negribu atteikt un klausīties kā mani cenšas pārliecināt, kad es labi zinu, ka nemainīšu domas.

bet tas nav pārāk labi. dažreiz iedomājos, ka ja nu zvana par ko svarīgu..

Es piemēram reti kad pati zvanu draudzenēm! Ja salīdzina, tad draudzene man zvana kādas 10 reizes, bet es tik 1 :D Bet tas ir tikai tāpēc, ka man nepatīk uzbāsties un draudzenes to zin. Tāpēc domāju, ka Tev nav ko stresot, katrs cilvēks ir dažādāks ;)

squirrel man ar tā ir, ka draudzenes biežāk zvana, jo man pašai nepatīk uzbāzties, bet dažreiz (kā piem. tagad) aizdomājos vai tik otrs cilvēks nepadomā, ka esmu slikta draudzene, ka nezvanu, kaut kā tā.

Man it kā patīk, ka man apkārt ir draugu, paziņu un vispār cilvēku bars, bet tajā pašā laikā esmu vienpate.

Pix, nu kad man iešaujas arī tādas domas kā Tev, tad es uzzvanu vai uzrakstu kaut ko viņām ;)

pix, laipni luugta klubinjaa,es arii taada esmu :-D,, atnaak man sms,izlasu un viss,slinkums rakstiit,,atceros peec nedeeljas ka jaapaarlas ms,dazreiz pat izraadaas,ka esmu palaidusi garaam aicinajumu izklaideeties un blaa blaa,bet taadi momenti uznaaak un tur es neko nevaru dariit, taaa arii peeksniji saakaas man cata dienas,visu izrunaaju un atkal kaadam briidim klusums :-D

Man liekas, ka viena no draudzenēm ir tā kā apvainojusies vai kā (tik nezinu par ko), jo parasti viņa pirmā raksta, bet tagad dikti liels klusums. Es gan, protams, uzrakstīju apsveikumu uz Ziemassvētkiem un tā, bet nekādas atbildes, klusums un viņai tas patiešām nav raksturīgi, vēl nesen, kad vārda diena man bija ar klusums no viņas, padomāju, ka lai jau neraksta, ko tad es.
Esmu jau sen izaugusi no vecuma, kad jāapvainojas, ka tur neuzraksta vai kas tāds, bet tas cilvēks ne pirmo dienu mani pazīst, bez ļooti lielas vajadzības es nerakstu un nezvanu.
Viņa ir forša meitene, bet lai cik dīvaini neliktos man nemaz negribās viņai rakstīt pagaidām un ne tikai viņai, bet vispār mieru gribu. Rausta mani visi uz visām pusēm, mazliet apnicis.

Viss, bēda mana iz izstāstīta, tagad mierīgāks prāts. :)