Ui, ir gadījies visādi. Uz ielas nākuši klāt, klubā reiz mani bildināja, draugos ir rakstījuši un dzejoļus veltījuši.
Interesantā veidā reiz iepazinos ar bijušo skolasbiedru.
Viņš mācījās 12. klasē, kad es atnācu uz 10. klasi jaunajā skolā. Viņu zināja visa skola, jo viņš bija talantīgs dejotājs, labi mācījās un iepriekšējā gadā ballē par princi kronēts. Lieki piebilst, ka pazīstami nebijām.
Kādus divus gadu pēc tam, kad es jau skolu biju beigusi, eju pa ielu un skatos man tālumā māj un mēģina sasaukt kaut kāds puisis. Pieskrēja man tuvāk un es atpazinu šo pašu savu skolasbiedru. Ļoti izbrīnijos, ka viņš tā draudzīgi sāka ar mani pļāpāt, jo pazīstami taču nebijām. Vai tad tiešām viņš mani atpazina kā bijušo skolasbiedreni? Vārds pa vārdam un noskaidrojās, ka viņš mani sajaucis ar kādu citu meiteni. Un viņš bija ļoti pārsteigts, ka patiesībā jau iepriekš viens otru ne reizi vien esam satikuši. Atvadījāmies un viss. Tuvojās skolas salidojums, uz kuru es protams gāju. Un tur atkal mēs satikāmies. Viņš ar mani sasveicinājās, atkal papļāpājam, viņš izteica vēlmi iepazīties tuvāk, bet es nozudu. Pēc pāris mēnešiem skatos, ka viņš man uzrakstījis draugos. Jautāju, kā viņš to dabūja gatavu, ja pat nezināja kā mani sauc. Teica, ka esot mani ieraudzījis draugu draugos un uzskata, ka tas ir liktenis, ka viņš mani beidzot atradis.
Ļoti jauks puisis. Diemžēl, es viņam nevarēju dot to, ko viņš gribēja, jo biju aizņemta. Lai arī kā viņš centās.
3987
