Sveikas!
Agrāk jau te rakstīju,ka taisos šķirties no sava puiša,jo tagad esmu kopā ar savu pirmo mīlestību..ar kuru jūtos daudz laimīgāka,nekā biju līdz šim esošajās attiecībās...un lēmumu neesmu mainījusi..
Taču ir viena problēma...
Tā kā esmu tas cilvēks,kas vnk tāpat aiz apvāršņa nevar pazust,bet labāk pasaku otram,kas un kā...tikai problēma tāda,ka mans (teikšu nu,ka jau bijušais!) puisis to vnk negrib vai nespēj saprast..
Es viņam pateicu,kas par lietu,ka vnk nav vērts būt kopā,ka es arī nevēlos,jo viņš vnk ar savu rīcību mani neciena un esam bijuši vairāk kā draugi nevis pāris...
Jo,piemēram,situācija...ilgāku laiku nedeva par sevi nekādu ziņu...beigās pēc 2 ned. atraksta,ka bija LT komandējumā..un nebija laika uzrakstīt?šaubos...atgriezās LV,uzrakstīja man 5 teikumus un līdz šai dienai atkal ir pazudis...bet nu ok,man vismaz mierīgāk ir...Vnk KAITINA tā viņa attieksme (nav jau pirmā reize)..un vēl viņš grib ar mani būt kopā...Pat tagad domāju-kā es viņu tik ilgi izturēju-viņa tukšie solījumi,ko nekad neizpildīja,necieņa-vienmēr tikai pa sevi runāja un stāstīja...aklā mīlestība (s)
Tagad,kad nu pasaku,ka viss cauri-viņš sāk atkal taisnoties,ka ciena mani,bijis daudz darba,nebijis laika uzrakstīt utt...Kur vēl muļķīgāk?!
Tad nu jautājums tāds...tā kā man apnicis viņam jau skaidrot,ka viss beidzies un kāpēc,bet viņš nesaprot...tad kā lai viņam to ieskaidroju? Vnk ignorēt? Varbūt tiešām šoreiz tas būtu labākais variants... :-/