Sveiki!
Mans stāsts ir tāds - pirms gada notievēju - sportojot un sekojot līdzi uzturam. Joprojām ir izdevies noturēt. :-) Bet problēma tajā, ka pati sevi joprojām uztveru kā apaļīgu. Ar prātu apzinos, ka nu nav tā, bet paskatoties, teiksim uz saviem augšstilbiem, apakšstilbiem, šķiet, ka uh cik traki. Tad nomēros - hm, viss kārtībā. Paskatos spogulī, atkal šķiet, ka esmu resna. :-D Bet teiksim, bildēs, redzu, ka tiešām viss diezgan labi. Uz to brīdi saprotu. Bet otrā dienā atkal atgriežas vecās domas.Un tā nu es dzīvoju, ar vecajiem apaļīguma kompleksiem, lai gan patiesībā tā padomājot, saprotu, ka esmu slaida.
Un bļāviens, man tas tiešām traucē. Kā tāda amputētā roka, kuras īstenībā nav, bet liekas, ka tā eksistē. :-|
Varbūt ir kādas idejas, kā atbrīvoties no šādām domām un priekšstatiem? (paldies dievam, nekādu ēšanas traucējumu nav :-P )
68
