Es nesaprotu. Esmu simpātiska meitene, apkārt ir daudz puisu, kas grib ar mani veidot attiecības, taču..
Mana pirmā mīlestiba, ar kuru 1 gadu bijam draugi, galvenokārt tādēļ, ka viņš ir tā teikt babņiks.Ilgi centās līdz panāca to, ka iemīlos. Mums pus gadu bija tādas draugu (citu acīs)- mīļāko (divatā) attiecības. Sapratu, ka tā nevar turpināties, taču, zinot viņa spēju vai, pareizāk sakot, nespēju būt uzticīgam, nolēmu neatzīties jūtās un izsvītrot no dzīves, lai cik grūti tas nebūtu daudzo kopējo draugu dēļ. Izdarīju, nāca jauni, taču es netiku pāri. Šobrīd viņš uz gadu ir Spānijā, tas nedaudz atvieglo situāciju.
Tagad, esmu iestājusies kursos, kuros mums ir noteikums, ka nevienam savā starpā attiecību nedrīkst būt. Mēs visi to jauki ievērojām, bija draudzīgas attiecības, līdz es aptvēru, ka man sak iepatikties viens puisis. Nu tā mēs savstarpēji ļoti daudz komunicējām līdz es vienu dienu sapratu, ka man ir kādas jūtas. Pirmais bija prieks par beidzot aizmirsto 1. mīlestību, bet tad.. Štrunts par to likumu, taču es nezinu vai viņa interese ir tīri draudzīga vai kas vairāk. Bet pats ļaunakais- pēc 3 mēnešiem viņš brauc uz Zviedriju.
621
