Nav jau tā, ka reti eju uz klubiņiem, bet nekad neviens man nav izmaksājis kādu kokteilīti, neviens nekad nav aicinājis dejot... It kā jau nav tik svarīgi, bet citreiz skauž, kad apkārt runā, man izmaksāja to un šito, es nolaidu ar to un sito utml...
Pa dzīvi esmu ļoti jauka, forša, mīlīga, bet nu... tā vien gribētos citreiz būs stervai vai maitai, vai vnk izteikt stingru viedokli, bet nevaru un neprotu... Man jau liekas, ka tās mazliet maitīgās vairāk dzīvē sasniedz...
Esmu apaļa un man liekas, ka tāpēc man neveicas ar vīriešiem, bet nu nezinu... Bet vispār es esmu pateiciga par to, kāda esmu, jo labāk staigāju apaļa, man ir skaistas krūtis, dibens, nekā pavisam tāda kaulaina, bez krūtim, bez nekā... Bet ko Dieviņš devis, to jau diži nevar izmainīt, lai gan cenšos jau ļoti kaut ko nomest, bet grūti...
Es nezinu. Liekas, ka dzīvē, kas trūkst, kaut ko gribās, bet ir tie "Nezinu" periodi, ka es pat nezinu, ko gribu ēst, vilt vai darīt, nerunājot pa lielākām lietām, kā, piemēram, mainīt sevi vai saprast, ko gribu :-D
Vnk kko padiskutejam ;-)