Sveiki
Gribējās izlikt savu problēmu „uz papīra” un varbūt arī pavaicāt pēc kada viedokļa no malas. Jau iepriekš piedodied, ka tik gari, bet sirds ir pilna. Nespēju ne par ko citu domāt. Stāsts, protams, ir par attiecībām. Pazīstu puisi (teiksim Jāni) jau apmēram 3 gadus, zinu šo to par viņa pagātni pēc viņa stastītā (kam gan laikam īsti nevar ticēt, vismaz tagad sāk tā likties). Pirms apmēram 2 gadiem viņš it kā izšķīrās no savas draudzenes, saku „it kā” jo visu šo laiku viņi turpināja komunicēt, sagāja kopā uz pāris mēnešiem un tad atkal sastrīdējās un izšķīrās un tā visu laiku. Šķiršanās iemesls ir tas, ka draudzene viņu piekrāpa ar citu un pati atzinās un sagāja kopā ar to puisi ar kuru piekrāpa Jāni. Velāk sanāca tāda situācija ar kaut kādām offline ziņām msn no Jāņa, ka arī puisis ar kuru meitene bija kopā uzzināja, par krapšanu un pameta viņu. Un par to viņa vaino Jāni. Un tā viņi visu laiku saiet kopā un atkal šķiras, jo Jānis (vismaz pēc viņa paša sacītā jūtas vainīgs viņas priekšā). Pēdējā laikā Jānis sāka man pievērst pastiprinātu uzmanību un apstiprināja, ka arī bijusī draudzene ir pazudusi no redzesloka, un līdz ar to es kā muļķe ļāvos šīm attiecībām, jo man viņš jau ilgu laiku patīk. Un tā nu mēs esam kopā kādus 6 mēnešus (zinu nav ilgs laiks, nu bet tomēr...) un tagad pēkšņi nez no kurienes atkal uzrodas bijusī. Zvana viņam, sūta epastus, skypā ziņas utt. Un kas ir pats riebīgākais viņš ļaujas, jo kā apgalvo viņam nepatīk, ka viņa raud un apvaino par to, ka viņa dēļ ir izjukušas viņas attiecības ar to puisi. Viņs negrib lai viņa ir nelaimīga. Godīgi varu teikt mani tas tracina, man pilnīgi slikti paliek, kad viņa kātējo reizi nakts laikā pazvana un viņš pamet mani vienu un iet runāt ar viņu citā istabā. Nonācu jau līdz tādam idiotismam, ka pārbaudīju viņa epastu draugos, zinu tas ir riebīgi, man nav attaisnojuma, bet es vienkārši savādāk nevarēju. Un tur viņš savam draugam raksta, ka bijusī atkal ir pazvanījusi un raudājusi un viņš vienkārši nevar turēties viņai pretī, lai gan viņš zin, ka ar šādu rīcību sāpina mani. Kad es kaut ko saku par šo situāciju viņš apgalvo, ka man nav par ko uztraukties. Viņš mīl mani un ir kopā ar mani, turklāt viņa ar viņu negrib būt kopā, tikai pažēloties. Kā man rīkoties šajā situācijā? Pamest viņu? Tēlot, ka zvani ir vienaldzīgi? Vai vispār mūsu starpā šajā situācijā kaut kas var sanākt?
Paldies, ka uzklausījāt...
1
