Vakar runāju ar puisi par bērniem, viņš negrib līdz 30 noteikti, taču man gribas 25 vai mazliet vēlāk, jo negribu aizejot uz dārziņu pakaļ mazajam dzirdēt "Tava ome?" :D
Pagaidam vispar neplanoju, bet atrak pa 30 noteikti negribetos. Uzskatu, ka vispirms ir japadzivo pasham sev un tad jadoma par berniem..Bet tas ir mans subjektivais viedoklis!
Heh! es arī kādreiz tieši tāpat domāju... :)
nu rezultāts - man drīz 26... bērnu nav... :D
šobrīd man šķiet, ka tam jau būtībā nav nozīmes, cik gados tu tiec pie tā bērniņa!!! Galvenais, lai viņš ir vesels un mīlēts! turklāt uzskatu, ka mans reproduktīvais vecums vēl nebūt nav norieta fāzē! :)
turklāt tavu vecumu jau lielā mērā nosaka tas, kā tu pati sevi pozicionē.... :)
Man pašlaik ir 23. Bērnu, ja vispār gribēšu, ne ātrāk kā 30 gados. Nav jau liela māksla pēc vidusskolas sadzemdēt un pēc tam kasīt kapeikas un katru mēnesi rēķināt, vai varēs bērnam nopirkt visu vajadzīgo, apmaksāt izglītību utt.
Vispār stipri šaubos, vai gribēšu ziedot sevi tām bērnu padarīšanām. Tas nav man.
Nu,vismaz tad,kad man būs 30.Es tomēr savus 20 gribu padzīvot normāli,bez liekas atbildības un brēcošiem sīkajiem.Neesmu tam visam gatava.
Moš,kad man būs 30,normāls darbs,normāla dzīvesvieta,tad arī bērni,jo bērnam tomēr vajag daudz naudas.Ar pliku mīlestību viņu ne bērnudārzā sūtīt var,nedz pabaro un apģērbt.
gribu bernus bet tagad patreiz nevareetu iedomaties sevi maaminjas statusaa :-D protams ja paliktu gaidiibas,ar prieku mazuli gaidiitu bet pagaidaam neeee :-)
Man 23g, plānoju bērnu tuvāko 2 gadu laikā, jo negribu būt veca mamma savam bērnam, 30 gados varētu otru bērniņu dzemdēt, pirmo - 25. ;) Nav ko vilkt garumā :) Draugam ir tieši tādas pašas domas (l)
ļoti vienkārši: ja, tu tāpat kā es skrien weekendos ballēties, ar draugu braukājat apkārt, ceļojam jeb vnk BAUDAT JAUNĪBU un VIENS OTRU...
tad padomā, vai esi gatava to visu upurēt tik ātri????
bērni nekur nepazudīs, bet jaunība otrreiz nebūs.
jo kad rodas sīči, tas viss zūd uz gadiem 2-3 toč.
Kādreiz kad biju jaunāka domāju, ka vēlēšos ap 24gadiem, tagad, kad šis vecums nav aiz kalniem, es domāju - nē, centīšos līdz 30 izvilkt :-) Lai gan, ko var zināt, citreiz notiek tas, kam jānotiek!
Drošvien, ja būtu finasiālie apstākļi, vēlētos ātrāk, tagad ļoti daudz nosaka to, ka mums čābīga dzīvošana...
No kurienes diez rodas tas uzskats, ka 30gadīga mamma ir veca? Līdz tam laikam parasti sieviete jau ir sasniegusi zināmu līmeni savā karjerā, kas nozīmē attiecīgus ienākumus. Un, ja daļu no šiem ienākumiem regulāri investē rūpēs par savu izskatu, nekādām izteikta vecuma pazīmēm nevajadzētu būt. Paskatieties kaut vai uz Zani Vaļicku vai Inesi Šleseri.
agrak arii ieplanoju vienu vecuma skaitli liidz kuram japaspej bernu sarazhot :-D bet tas skaitlis tuvojas ka liekas nereali tik iisaa laika posmaa bernu un gjimeni izveidot :-D
Nebūs 100 procenti, ar manu noslieci uz depresīvi filozofiskiem un skaudriem dzīves jēgas meklējumiem es vienkārši neesmu domāta praktiskai ģimenes dzīvei, ne laulībām, ne bērniem, un iespējams, vispār attiecībāmm. Ir kāds, kurš man var sniegt pilnīgu uzticības garantu (kas man ir ārkārtīgi vajadzīgs), un tā esmu es pati.
Wathermelon, cik jauki. (l) Atceros, ka kkad lasīju, ka jūs abi ar mīļoto visas brīvdienas pavadījāt gultā un centāties iegūt mazo. (l) Un jums tas izdevās.
Apsveikumi jaunajiem vecākiem. ;-)
Watermelon, apsveicu, forši!
Man 24. Bija pirms kāda laika periods, kad domāju, ka gribētu mazo. Māsai, māsīcai jau katrai pa 2, viņām vēl nav 30.
Draugs man ir, bet šķiet, ka neesam vēl nobrieduši būt par vecākiem. Man liekas, ka manam draugam no bērniem ir bail :D