Sveikas, meitenes!
Ceru, ka Jūsu diena ir ievirzījusies pavisam jauka! (l)
Gribēju ar Jums padalīties savā sāpē. Nav jau tā, ka nu ir baigā problēma un pasaules gals. Es vienkārši vēlos dzirdēt kādu padomu un varbūt neesmu nemaz tāda vienīgā. :-)
Tātad, ja man kāds kaut ko lūdz izdarīt - darbā mazāk, bet tieši kursa biedri, draugi un radinieki, tad es nekad neatsaku. Draugs man vienmēr to pārmet, ka manī taču jābūt kaut cik nedaudz egoismam.
Konkrēts piemērs: Mani skolas mājasdarbi vēl nav izpildīti, šodien pēdējais termiņš, bet es pa šo laiku esmu uzrakstījusi divām kursa biedrenēm mājasdarbus divus, vienai palīdzējusi atrast informāciju ko rakstīt esejā, izpildījusi apjomīgu mājasdarbu brālim, bet tajā pašā laikā pazaudējot sev domāto laiku. Protams, mani mājasdarbi tiks izpildīti, sēdēšu līdz vēlai naktij, lai izpildītu. Draugs man aizrāda, ka es esmu "mīksta" jo nevaru pateikt: "Nē man nav laika" vai "Dari pats - Tavs mājasdarbs".
Es atkal to uzskatu par labestību. Nju kā es atteikšu savam brālim, kurš nesaprot uzdoto mājasdarba tēmu. Kā atteikšu brālim, ja viņš ir Valmierā, es Rīgā un gultiņu, ko viņš noskatījis, var iegādāties Jūrmalā. Nu kā es tai neaizbraukšu pakaļ... (t)
Varbūt kādai ir arī līdzīgi, ar tik plašu sirdi?! :-)
289
