Tie bija tie laiki, kad modē bija īsās jaciņas nu tā ka vēderu var redzēt, nu protams es kā tīnis tajos laikos tādos staigāju un nedomāju, ka tas ir k-kas drausmīgs un ar vienu tādu jaku mugurā aizbraucu arī pie viņas un ieraugot to jaku viņai jau viss bija par mani skaidrs, teica, ka es pīpēju un dzeru, bet tā nebijatiesa, es tiešām nepīpēju un alkoholu pārmērā nelietoju, atceros kā mamma uz mani skatījās, kad viņa par mani to teica, tad vēl prasīja ar ko es vsp nodarbojos? Es teicu mācos, šī nemelo....uz reiz saka, lai mamma iet ārā, es sabijos un teicu nē, lai paliek, tad viņa sāka mani rāt par to, ka neeju baznīcā, nedejoju tautiskaš dejas nu ķipa bez maz vai man ikdienā tautastērpā būtu jāstaigā, tad uzbļāva mammai, ka tā ar nelabajiem saistīta, man taij laikā, kad viņa mani rāja par pliko vēderu un tml nāca smiekli un viņa pateica, ka Dievs viņu tagad mīl vairāk, jo es par viņu smejos un pateica, ka man nekas nekaiš, es visu izdomāju. Jā kā tad, man bija arī klīniskā diagnoze. Viņa bija ļoti dusmīga un negatīvi noskaņota, sīkumos neatceros, bet viņa teica, ka ar pliko vēderu pievelkot visu slikto....Es sīkumos neatceros, jo tas bija pirms gadiem 5 ;)