Labvakar, daiļās dāmas. :-)
Sēžu un domāju, ka nemāku sadzīvot ar sievietēm. Sākumā bija man 5 labakas draudzenes, tad kaut kas notika, pareizāk, sāku justies, tā kā viņu privātīpašums un vairs neesmu ar viņām. Tad sadraudzējos ar 5 citām - tas bija vidusskolā, arī jauki pavadījām laiku, izklaidējāmies, bet tagad sēžu viena pati. Laikam attālums mūs izšķiris, kas nozīmē, ka tās nebija patiesas draudzenes. Varbūt tāpēc, ka vairs netusējos tā kā viņas, negribu vairs, tas viss man ir pārgājis, kaut esmu 20 gadus veca un dzīve tikai sākas.
Es pati apzinos, ka labak jūtos vŗiešu sabiedrībā, taču nevar būt ,aka man nav kāds tuvs draudzeņu loks. Sāku justies slikti.
Jums arī tā ir kādreiz bijis?? Nesaprotu kur ir mana vaina.
Varbūt kāda grib kādreiz kaut kur aiziet? Pastaigāt pa veikaliem?
Piedodiet, ja Jūs garlaikoju, bet man sakrājās uz sirds, kad uzzināju, ka mani labākie draugi saņēma ielūgumu un vidusskolas laika tā saucamās draudzenes vārda dienas svinībām. Jutos stulbi un atstumti. :'-(
200
